Skatīt fotogaleriju >

Veļu laikā, 29. oktobrī, viņā saulē aizgājis nenogurstošais baltu vienotības kopējs vēsturnieks Oļģerts Tālivaldis Auns. Oļģerts Auns dzimis 1923. g. 5. jūlijā Rīgā, savukārt viņa vecāki ir vidzemnieki no Virānes un Vidrižiem. Audzis neatkarīgajā Latvijā, jaunībā pieredzējis okupāciju, beidzis Rīgas I valsts ģimnāziju. 1944. gadā Oļģerts Auns bija iesaistījies ģenerāļa Jāņa Kureļa vienībā un gatavojās Latvijas neatkarības atkaŗošanai. Kaŗa beigās nokļuvis Vācijā, Auns pieņēma nozīmīgu lēmumu - par spīti briesmām, atgriezties okupētajā Latvijā, kur, kā viņš uzskatīja, varētu būt savai tautai krietni noderīgāks nekā paliekot trimdā.

Tas izdodas. 1954. gadā ar diplomdarbu par Lielo prūšu sacelšanos (1260-1273) ar visaugstāko novērtējumu Oļģerts Tālivaldis Auns absolvēja Latvijas Valsts universitātes Vēstures fakultāti. Jaunais vēsturnieks tomēr neizvēlējās ideoloģizētu darbu, kalpojot okupācijas varai, bet strādājot dažādus darbus, kuŗos nebija jānonāk pretrunā ar sirdsapziņu. Cilvēki, kuŗi šādi rīkojās, atsakoties no spožas karjeras un visu dzīvi iztiekot ar mazu rocību, joprojām nav atbilstoši novērtēti, tā vietā visiem turpat bez izņēmuma piedēvējot sadarbību ar okupācijas varu. Oļģerts Tālivaldis Auns gadu desmitiem veidojis savu bibliotēku, vācot literatūru par Baltijas (šai jēdzienā ietveŗot Baltijas valstis, Prūsiju un Baltkrieviju) vēsturi, etnogrāfiju, kultūru. Saskaņā ar profesionālu vērtējumu, Auna plašajā bibliotēkā par baltu vēsturi atrodami daudzu grāmatu vienīgie eksemplāri Latvijā. Šis krājums vēl gaida nacionāli atbildīgu attieksmi. Oļģerta Auna vārds daudz nozīmē nevien latviešiem, bet arī mūsu brāļu tautai - lietuviešiem. Par baltu vienotības jautājumu Oļģerts Auns sācis interesēties vācu okupācijas laikā. Paralēli zinātniskā materiāla vākšanai Oļģerts Auns nodarbojās arī ar Baltijas zemju popularizēšanu, vadot ekskursijas pa Lietuvu, Igauniju, Prūsijas zemēm, Baltkrieviju, rīkojot daudzas satikšanās ar baltu kaimiņiem - Jāņu svinēšanu, teātŗa izrādes. 1988. gada 18. decembrī Oļģerts Auns ar domubiedriem atjaunoja Latvijas Republikas neatkarības periodā pastāvējušo biedrību „Latviešu un lietuviešu vienība". Pateicoties Oļģerta Auna pūlēm, Baltu vienības diena 22. septembris 2000. gadā tika atzīti par oficiālu dienu Latvijā. Savukārt 2006. gadā viņš rosīgi atsaucās lietuviešu idejai katru gadu 22. septembrī pulksten astoņos vakarā iededzināt baltu vienotības ugunis Baltijas kalnos. Šogad Oļģerts Auns kopā ar domubiedru pulku piekto reizi iededzināja Baltu vienotības uguni pašā Rīgas viducī, tā augstākajā vietā Bastejkalnā.

Oļģertam Aunam ir lieli nopelni latviešu kultūras, sabiedrisko, valsts un militāro darbinieku, zinātnieku kapavietu apzināšanā, vairāk kā 20 ievērojamu latviešu kapavietu atjaunošanā. Viens no viņa projektiem ir latviešu kultūras darbinieku atdusas vietu shēmu sastādīšana un izvietošana vairāk nekā 10 Rīgas kapsētās.

Pateicoties Oļģerta Auna neatlaidībai, pie Brīvības pieminekļa attiecīgi 16. februārī un 24. februārī stāvējuši Nacionālo bruņoto spēku kaŗavīri ar Latvijas un attiecīgi Lietuvas un Igaunijas karogiem. Oļģerta Auna neatlaidība daudziem bijusi pārsteidzoša un nesaprotama, varbūt brīžiem pat kaitinoša, kamēr daudziem citiem - pamācoša un aizraujoša. Oļģertam Aunam ir daudz pēcteču - par tiem viņš allaž rūpējies - sākot ar kopā ar dzīvesbiedri Marijanu uzaudzināto kuplo bērnu pulciņu, krietno mazbērnu un mazmazbērnu pulciņu un beidzot ar jauniešiem, kuŗi bieži uzturējās viņa Krišjāņa Barona ielas dzīvoklī, palīdzēja darbā un smēlās viņa pieredzi. Varbūt kādam nebija laika iepazīties ar Oļģertu Aunu, bet viņam bija laiks iepazīties ar ikvienu. Viņa darbus turpina viņa dzimta un viņa plašais līdzstrādnieku pulks.

Krišs Kapenieks