Demogrāfija Latvijā
Vīru kopa Vilki PAR latviešu valodu valsts finansētās skolās
28.05.2011 Pie prezidenta pils (video 3)
Prezidents PAR aktīvāku latviešu valodas mācīšanu bērnudārzos un skolās
Zatlera TV uzruna tautai 28.05.2011
28.05.2011 Pie prezidenta pils (video 2)
28.05.2011 Pie prezidenta pils
Vēja brāļu ordenis PAR mācībām latviešu valodā
IGO, Žanete Jaunzeme Gremde un Edvīns Šnore PAR
"Visu Latvijai!" Vienības brauciens 2011
Referendums par latviešu valodu valsts finansētās skolās
    • KOMENTĀRI
    • 2010-05-06

    Komentāri rakstam: Pārdomas par Latvijas izglītības sistēmu.

    Komentāru lapa: | 1 |


    DP 2010-05-07 07:14
    Iespēja pārdesmit gadu laikā nolaist savu valsti līdz absolūtam kraham, bet šoreiz neatgriezeniski. Uztaisīt tautu par paklausīgu aunu baru.
    Mēs cik gribam varam lamāt PSRS, kur nenoliedzami bija vesels lērums trūkumu, BET izglītības sistēma bija viena no spēcīgākajām pasaulē. Pie tās tad, protams izņemot ideoloģisko apstrādi, mums arī vajadzētu atgriezties, ja vēlamies stipru, ilgtspējīgu sabiedrību. Jaunu izglītības sistēmu pie mums ievieš anglosakši, tas ir viņu ierocis cīņā PRET mums.


    Lasis 2010-05-07 10:36
    Attēlam, pie karoga cilvēciņa galvā, labi noderētu zalkša zīme.


    Mier - valdis 2010-05-08 10:30
    Latvijas skolām, Latviešus vajag gatavot Latvijai, ko jau ir teicis Kārlis Ulmanis!Būtui jābūt praktiskajām zināšanām, un zināšanām valstij, un pirmais ir pa pusei pamats otrajam.Nevar būt vispārcilvēciskas zināšanas!


    AG_Reiven 2010-05-08 12:40
    Raksta beigās ir norādīts, ka \"Tas ir mans skatījums...\". Kas tad ir šī raksta autors?

    Dažām minētajām lietām varētu piekrist, bet daļai noteikti nē. Pats galvenais - mērķim vajadzētu būt tādam, ka visiem ir pamata, vidējā un augstākā izglītība, nevis tikai pašiem spējīgākajiem.


    Toms 2010-05-09 15:45
    Nepiekrītu par divām lietām.
    Pirmkārt, tam, ka laika posms, kurā iegūst izglītību, ir atkarīgs no skolēna paša sekmēm. Tādā veidā mēs iegūtu jau iepriekš sadalītu sabiedrību, kurā būtu tie, kas beiguši ātrāk un tie, kas tā īsti nav pelnījuši pat augstskolā iet. Mēs varam runāt par to, ko šāda sabiedrība nodarītu mūsu tautsaimniecībai, bet jau skolā tiktu nodalīti \"gudrie\" no \"dumjajiem\", kas jaunatnes audzināšanā ir ļoti nepareizs solis; diezin vai tā sekas paliktu tikai skolas sienās...

    Otrkārt, par privāto sektoru. Kurš tā īsti gribētu pieņemt drbā \"speciālistu\", kurš diplomu gan ir ieguvis, bet mācījies tā īsti ir tikai to, kas pašam patīk, tā, iespējams, izlaižot svarīgu izglītības posmu? Un par kādu diplomu vairs var būt runa, ja profesionālu augstāko izglītību nevar vairs definēt. Tā vietā būtu jāveido augstākās izglītības sistēma, kurā tiek ieguldīti līdzekļi valsts, arī privātā sektora ekonomikas procesu izpētei un prognozēm, lai varētu tik tiešām radīt speciālistus, kuri būtu noderīgi valsts saimniecības augšupejai. Tā ir lieta, kuras mūsu izglītības sistēmā šobrīd trūkst.

    Vēl gribu piemetināt par fizisko audzināšanu. Piekrītu autoram par nepareizību pašreizējā sistēmā. Bērniem un jauniešiem vairāk sevis fiziskai attīstīšanai ir vajadzīgas ne tik daudz sporta spēles un spēka un izturības vingrinājumi, kā vienkārša profilaktiskā vingrošana, kā šobrīd skolās trūkst. Bērniem, kas stundām ilgi sēž sagumuši solos, daudz vairāk par futbolu noderētu īpaša līdzsvarojoša vingrošana; pārējām aktivitātēm jābūt pakārtotām tai.

    Piekrītot Mier-Valdim, gribu arī uzsvērt, ka izglītībai, it īpaši augstākajai un profesionālajai, šobrīd būtu jākoncentrējas nevis uz starptautiski konkurētspējīgiem speciālistiem, bet uz tādiem, kuru spējas vislabāk izpaustos Latvijas labklājības celšanā.


    Toms 2010-05-09 15:54
    Atvainojos par atsevišķu ierakstu, bet par sociālajām zinātnēm gan tās ir pilnīgas muļķības.

    Vēsture ir jāmācās ne zemākā līmenī, kādā tā ir mācīta līdz šim, varbūt vienīgi jāsakārto programmas kodolīgums. Vēsturei un Latvijas vēsturei jo īpaši ir jābūt patriotiskās audzināšanas ietvaros un tas jau nu būtu kauns, ja kāds mūsu tautas likteni izšķirošos datumus nezinātu, lai arī kāds vēl par tiem strīdas.

    Mākslas un mūzikas pamati ir jāapgūst visiem, neatkarīgi no tā, ko Laima šūpulī katram ielikusi; šie priekšmeti ir vajadzīgi jaunieša vizuālās un loģiskās domāšanas pilnvērtīgai attīstībai. Arī mūzikai, it īpaši dziedāšanai ir svarīga loma patriotiskajā audzināšanā. Nav jēgas zināt latviešu dziesmu vārdus, ja nevar padziedāt līdzi; bet lai to varētu, ir vajadzīgs kāds pamats.

    Arī pārējās sociālās zinības ir jāapgūst, lai veidotu vispusīgi izglītotu un inteliģentu paaudzi, neatkarīgi no viņu nākotnes amatiem.


    lcqrkkkyao 2011-02-25 00:09
    AN8FqM <a href="http://wugxnkdvtzuk.com /">wugxnkdvtzuk</a>, [url=http://qxodbmczgpfp.com/] qxodbmczgpfp[/url], [link=http://fvjeewbyosuy.com/ ]fvjeewbyosuy[/link], http://fjexublvntvs.com/


    Luck 2011-12-07 17:04
    Keep on writing and cuhgging away!


    fitbowjmlfx 2011-12-10 13:28
    mEbT9g <a href="http://poggfasirkgk.com /">poggfasirkgk</a>


    oglulh 2011-12-12 14:47
    MPmyFR , [url=http://anujdlkxwwcx.com/] anujdlkxwwcx[/url], [link=http://lcvxxityoqhi.com/ ]lcvxxityoqhi[/link], http://abwxnmjrtjhw.com/


    Komentāru lapa: | 1 |


    Pievienot komentāru

    19 + 18 =

    Vēlies savu attēlu pie komentāra? Tev ir 2 dažādas iespējas:


    1) reģistrējies un pievieno attēlu savam lietotāja profilam
    2) ievadi pie komentāra savu e-pasta adresi, kura reģistrēta Gravatar.com un attēls parādīsies automātiski.
Komentāri rakstam Pārdomas par Latvijas izglītības sistēmu. - Nacionālisti.lv