V 2009-11-02 00:36
Uzbūra tādu fantastisku ainu acu priekšā ... noskaņa ... miers dvēselē. Jā, man šķiet, ka es zinu savu darāmo, tik jāiztur.

2009-11-02 15:06
Labi uzrakstīts.

2009-11-05 23:42
Lai pietiek spēka darīt darāmo!

lets 2009-11-15 21:59
Pagājušo svētdien pamodos un pie kafijas tases sapratu, ka šodien tā diena, lai apciemotu senču veļus Piltiņkalna pilskalnā un lūgtu tiem padomu kā tālāk dzīvot. Veļu laiks rit pilnā sparā, tādēļ cerēju, ka tie būs pilskalna apkaimē. Vispirms jau jāsaka, ka ļoti pārsteidza sniega daudzums, jo Limbažos sniega nebija nemaz! Augstrozes mežos ceļš bija zem sniega paklāja un tikt pilskalna galvenajā daļā, kurā dzīvojis pats virsaitis, nemaz nebija viegli!

Vispirms apmeklēju svētkalnu, kurš atrodas blakus pilskalnam. Parunājos ar simtgadīgajiem ozoliem un padzēries no svētavota kalna pakajē devos augšā kalnā. Veļi tiešām tur bija sapulcējušies, jo kalna galā bija nemierīgi, koki čīkstēja un vējš spēji pāršalca austrumu terasi. Runājot par ozoliem sapratu, ka mūsu senči pat vergu dzīvi dzīvodami ir parūpējušies, lai ozoli no svētkalna nepazustu, jo ozoli atrodami tikai svētkalnā un pašā pilskalnā.Grūti to nosaukt par sagadīšanos. Ap pilskalnu atrodamas tikai egles un daži citi lapu koki. Paviesojies kalnā lēnām devos projām.

Šobrīd vēl pētu Augstrozes pakalnus un domāju, ka 2010 gadā varēšu jau noorganizēt kādu ekskursiju, jo šai apkaimei piemīt kautkas tāds, kas piesaista un vairs nelaiža vaļā. Pieteikties var jau tagad! ;)

Dažas bildes te:

foto.inbox.lv/mdude/Piltinjkal ns-Novembrii