Jānis Sils 2009-10-17 22:19
Paldies par iedvesmojošo rakstu, Ivo!

petris 2009-10-18 00:20
kur ņemt ieročus,kā sevi nosargat,kad apkārt ir tik daudz šakāļu,kad bīju Anglījā iepazinos ar vienu muslimu,viņa brālis strādā pie ieroču ražošanas projektiem,iekaitot masu iznīcināšanas ieročus,tak varbūt izmantot iespēju un pielikt pie darba muslimus,lai iznīcina tos sātanisko midzeni?

Ivo 2009-10-18 11:46
Raksts varbūt nev pārāk iedvesmojošs, bet ES amatpersonu paternālisms ir kaitinošs. Nav dzirdēts, ka kāds no tās nometnes būtu atzinis savas kļūdas.

..... 2009-10-18 15:32
....

Janka 2009-10-18 18:28
Krievi izvērsuši kampaņu par Džohara Dudajeva gatves nosaukuma nomaiņu Rīgā. Tiek vākti paraksti.
Katrs, kurš ir PRET pārdēvēšanu, to var izdarīt pats un piedāvāt arī domubiedriem? Teksts varētu būt:
Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, Rīgas domei Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam Rīgas domes Pieminekļu padomei
PRASĪBA NEPĀRDĒVĒT DŽOHARA DUDAJEVA GATVI
Padomju savienības Gaisa kara spēku ģenerālmajors Džohars Dudajevs(1944-1996) 1991. gadā dienēja Baltijas kara apgabalā, Igaunijas teritorijā, kur komandēja stratēģisko bumbvedēju divīziju, vienlaikus izpildīdams Tartu komandanta pienākumus. Igaunija un visa Baltija, tātad arī Latvija, Džoharam Dudajevam ir pateicīga par to, ka Igaunija nepiedzīvoja to, ko 1991. gada 13. janvārī nācās piedzīvot Viļņai un 20. janvārī – Rīgai: padomju specvienības “Alfa”, citu speciālās nozīmes kaujas vienību, kā arī milicijas īpašo uzdevumu vienības OMON militārā uzbrukuma rezultātā Viļņā dzīvību zaudēja apmēram 100 neapbruņotu civiliedzīvotāju, Rīgā – Bastejkalnā un Iekšlietu ministrijā – pieci cilvēki. PSRS iecerēta apvērsuma norise Igaunijā neizvērtās tikpat asiņainā slaktiņā, jo Džohars Dudajevs, būdams PSRS Gaisa kara spēku ģenerālis Igaunijā, atbalstīja Baltijas valstu neatkarības centienus un nedeva pavēli šaut uz demonstrantiem, kuri prasīja Igaunijas atdalīšanos no PSRS. Tolaik viņa nostāja ievērojami ietekmēja PSRS armijas, Iekšlietu ministrijas un VDK terora iespējas šajā Baltijas valstī. Pateicībā par viņa atbalstu Baltijas valstu brīvības centieniem viena no Vidzemes priekšpilsētas ielām tika nosaukta Džohara Dudajeva vārdā. Rīgas domes potenciālais lēmums par šīs gatves pārdēvēšanu(tādu iespēju, uzturēdamies Maskavā, ziņavotiem izteicis Rīgas domes priekšsēdis Nils Ušakovs) kļūtu par atklātiem zaimiem 1991. gada janvārī kritušo barikāžu dalībnieku un milicijas darbinieku – miliču Vladimira Gomanoviča un Sergeja Konoņenko, šofera Roberta Mūrnieka, skolnieka Edija Riekstiņa, kinooperatoru Andra Slapiņa un Gvido Zvaigznes – piemiņai.
N.p.k.; Vārds, uzvārds; personas kods ; Adrese RĪGĀ ;Paraksts

petris>>.janka 2009-10-18 22:42
labi sastādīts,es ari parakstos,tiem russeņiem nav miera un spiežās te iekšā,it ka būtu viņiem tevzeme atņemta ir japarāda viņu melus un uzbazīgo idioloģiju,lai tas ka bumerangs lido viņiem atpakaļ,jo nu viņu nekaunībai nav mēra,tikai pēdējo pusgada laikā uzdrošinās klupt virsū latvietim,ko var sagaidīt turpmak,tikai iesākto ceļu iet,iejaukt okupantus latviesu vidē,pārskalot smadzenes,pievienoties brīvprātīgi Russijai,kā vienīgajam glabiņam no ES.

:) 2009-10-18 22:45
Kalēju iela jau mums ir, es domāju, ka DŽ.Dudajeva gatvi varētu pārdēvēt Latviskāk par Arāja gatvi. Es par. Kur var parakstīties.

dzonis1111 2009-10-19 20:26
Labs raksts, interesanti vai to izlasa arī kāds deputāts, katrā ziņā būtu ļoti noderīgi, jo tās mūsu 100 gudrās galvas pastāvīgi baksta ar pirkstu mākoņos gaidot kārtējo \"vērtīgo pamācību\" no SVF un ES.

Kalvis 2009-10-21 19:05
Savulaik balsoju pret stāšanos ES (man nešķita, ka Latvijas ekonomika ir tam gatava). Bet pašlaik mūsu valsts ir tik ļoti iegājusi ES integrācijas sliedēs, ka mainīt kaut ko būtu visai dārgi un neefektīvi. Turklāt ģeogrāfisku realitāšu dēļ mūsu eksporta tirgus joprojām ir vai nu rietumos (ES dalībvalstis), vai austrumos (Krievija utml.). Tie, kuri pērk mūsu preces vai pakalpojumus, tie tā vai citādi iespaido mūsu valstī pastāvošos standartus un visu pārējo. ============================== ===============
Manuprāt , nav jēgas vicināt dūres pēc cīņas. Referendums par ES notika pirms vairāk nekā 5 gadiem. Tagad ir jāmeklē ceļš ārā no krīzes. Un jārēķinās ar realitātēm - ar to, ka esam ES (un visticamāk būsim tur vēl vairākas desmitgades - vai arī līdz ES izjukšanai viņas pašas birokrātiskā svara dēļ). Tas, protams, nenozīmē, ka mums ir akli jāpilda norādījumi no ārpuses. Tādēļ mazāk jādomā par to \"kurš ir vainīgs (ES vai mēs paši vai citplanētieši\", bet vairāk par to - ko mēs paši varam tagad iesākt. Un izstāšanās no ES nudien nebūtu listes pirmais punkts.

Arnis 2009-10-25 21:01
Kalvīša/Šlesera/Lemberga/t ēvzemiešu kompaškai.:)

Arnis >> Kalvim 2009-10-25 21:05
Tādēļ mazāk jādomā par to \\\"kurš ir vainīgs (ES vai mēs paši vai citplanētieši\\\"
= ==============================
Nevaru piekrist. Ja netiksim skaidrībā ar cēloņiem, ja nesapratīsim kurš, ar kādiem motīviem un kā procesu ir salaidis grīstē, tad mēs sevi nolemjam tā visa atkārtošanai.

Ivo -> Arnim 2009-10-26 18:01
Es to paklausību attiecinu uz ekonomisko politiku kopumā (brīva ārējā tirdzniecība, nekontrolēta investīciju politika u.tml.)

Kreditēša na patiesībā nav pati būtiskākā Latvijas ekonomikas problēma. Vismaz ne cēlonis. Drīzāk jau sekas nepareizai saimnieciskajai politikai, kas noveda pie ieslīgšanas parādu jūgā.

ELIKSIRS 2009-10-27 14:14
nu un kas tad strāda tajos projektu rakstīšanas utt...birojos?,latvieši ar fantastiskam pret vidusmēra algam.
No ES esam ieguvuši skolu,varam brivi celot nejutoties ka lopiņi piesieti pie siles.paldies ES.

eliksirs 2009-10-27 14:18
To kur atrodamies,kam piederam nosakam TIKAI PAšI.
Ja vēlos identificēt sevi ka latvietis -nēsāju tautiskiem ornamentiem šalli,svinu tautas tradicijas utt.un to nu atņemt vai izsniegt nevar neviens

Ivars 2009-10-31 18:15
Pilnīga taisnība ,ka dzīves līmenis pēc iestāšanās ES ir krasi slīdējis uz leju . Tauta tiek ekanomiski un politiski izvarota

Aldis Viesturs 2009-11-01 23:22
Jāatzīst ka daudzas ES sniegtās priekšrocības patiešam netika izmantotas. Bez jau minētas darbaspēka kustības brīvības ES pastāv arī brīva kapitāla un preču kustība.

Šī nespēja izmantot un pat vēršanās pret otrām divām ir piespiedusi Latvijas iedzīvotājus izmantot brīvo darbaspēka kustību.

Preču brīvas kustības ierobežojumi, kad Latvijā ienāca kredītu nauda, bet tika bremzēta preču plūsma, kura būtu jāseko naudai, nauda ienāca bez seguma, rezultāts nesegtai naudai vienmēr ir inflācija.

Kapitāla kustības ierobežojumi, lai \"vietējais\", nejaukt ar latviešu, uzņēmējs būtu vienīgais darba devējs un varētu nemaksāt atbilsošu algu.

Priekšrocības nepratām izmantot, bet ES trūkumus gan nāksies \"izbaudīt\" pilnā mērā.