Tēvijas sargi - Ar katru dienu spēcīgāki!
Eiropas vārti plaši vaļā...
Mēs nekad nebūsim brāļi!
Dok. filma "Latviešu leģions"
Par latviešu pašapziņu. prof.soc. D.Beitnere
PSRS okupācijas karaspēks 1939.g. ieņem Rietumukrainu
Hakamada: visi slikti, tikai mēs, Krievija, balti un pūkaini
Protesta mītiņš Kijevā pret Timošenko atgriešanos politikā
Revolūcijas cīnītāji Ukrainā bažījas, ka vecais režīms tiks aizvietots ar jaunu
Janukoviča bandīti ar kaujas munīciju šauj uz protestētājiem
Ternopolē "Berkut" specvienība pāriet tautas pusē
    • KOMENTĀRI
    • 2009-10-10

    Komentāri blogam: Vai autoritārs režīms ir attaisnojams?

    Komentāru lapa: | 1 | 2 | 3 |


    petris 2009-10-10 15:14
    gribeetos,lai nu buutu reiz saimnieks ar atbildiibu,bet ceriibas ir tikai liekamas pashiem uz sevi,kaa pashi atiecamies pret savu apkaartejo vidi un pie varas centiisies noturet degeneratus par jel kaadu cenu,tautas atmoda var notikt,tikai atdzimstot sirdsapazinjai,bet cik nu tauta pati ir augsta sava moraalee,taa ka sevi grauz un eed nost,ja dziivee saac tautieti aicinaat iet uz augshu,nee ,taa nevar buut,tas viss ir piechakars,nav iespejams,visi zaglji,bet es godigais aiznesu no darba savu nosperto desas lunkji,lai pabarotu maajaas rotfeleri un ieslegshu kaarteejo reizi TV zilo ekraanu,kur gudri runaa par Latvijas laimi nezinaamaa riitdienaa.


    J.L. 2009-10-10 17:05
    Ivo Rubīna raksts būtu izplatāms arī citur. Tas liecina par autora prasmi saskatīt un atspoguļot kopsakarus.


    Aigars Brikmanis 2009-10-10 18:38
    Nenoliedzot pozitīvo Ulmaņa devumu gan autoram, gan komentētājiem iesaku izlasīt savulaik Zviedrijā izdoto Miķeļa Valtera saraksti ar Kārli Ulmani. Uzskatu, ka Miķelis Valters izšķirošā brīdī būtu īstais vadonis. Diemžēl viņš, kā cilvēks, kurš neliekuļoja un teica patiesību acīs arī Ulmanim, tika ignorēts. Viņa sūtņa amats arī ir uzskatāms par politisku trimdu. Nav tā, ka tika brīvi ļautas visas aktivitātes. Ulmaņa režīms necieta, ja kāds kritizēja \"svēto\" neitralitātes politiku. Domāju, ka autoritārais režims daļēji ietekmēja arī to, ka trimda pēc kara nespēja formulēt Latvijas juridisko pēctecību. Tā sekas mēs sajūtam šodien. Tautieši, kuriem pēc kara nebija liegta politiska darbība, savu organizāciju aktivitātēs bieži vien nespēja tik tālāk par darbiem, kuri vairāk piedienas kādām sabiedriskām organizācijām. Gan 1934. gads, gan trimdas organizāciju pārāk bieži pieļautās kļūdas un vēlmju domāšana, gan šodienas norises liecina par to, ka mūsu tauta nav nobriedusi, lai būtu gatava ņemt savas zemes pārvaldīšanu savās rokās. Muižas kalps, tautfrontiskais \"reālpolitiķis\", poļitruku un eirokomisāru uzlikto mājas darbu pildītājs, kurš iesēdies mūsu tautas dvēselē, ir mūsu lielākais ienaidnieks! Vai šeit palīdzēs vadonis, ja sabiedrība nevēlēsies mainīties? Mani nesatrauc Ulmaņa pieminēšana ar labiem vārdiem. Mani satrauc, ka aiz 1934. gada daudzi nevēlas redzēt 1940. gadu, bezjēdzīgo Latvijas atdošanu okupantu varā, laikā, kad mums bija viena no labākajām armijām Eiropā, bija aizsargi, labi organizēta robežsardze. Par šo jautājumu es varētu vēl kaut ko vairāk un smalkāk uzrakstīt. Diemžēl pašlaik jāsteidzas.


    cinītis 2009-10-11 01:01
    Demokrātija nav ne brīnumnūjiņa, ne \"galdiņ, klājies!\" Lai tālu nav jāskatās, iemetam aci tepat Latvijas valsts vēsturē (ja kāds vēlas, var izvēlēties citu zemi - būtība nemainās). No valsts prezidentiem izcilākais demokrāts bija Jānis Čakste (lai viņam gods un slava!). Taču... korupcija un andele zēla un plauka, sākot ar Tautas padomi,Satversmes sapulci, Saeimu un beidzot ar tālīnāko miestiņu - katrs gauži demokrātiski deķīti vilka uz sava maka pusi.Jēdziens \"valsts intereses\" tika skandināts nepārtraukti. Aizgāja pat tik tālu, ka tās pašas demokrātijas vārdā (protams, ne Čakstes laikā) sociķi (palasiet Cielēna memuārus) par VALSTS (!!!) līdzekļiem apbruņoja Brūno Kalniņa siseņus. Ja šī pseidodemokrātija turpinātos, brīvvalsts kļūtu līdzīga šodienas Latvijai. Paldies cilvēkam, kurš ne tikai deklarēja, bet arī dzīvoja un izaudzināja veselu paaudzi, kuras (protams, ne visu - 100%, bet vairuma) devīze bija - vispirms tauta, zeme un valsts, un tikai tad es pats. Nebūtu šīs, \"uzurpatora Ulmaņa\" paaudzes,diez, vai Latvijā būtu 91. gads. Aigaram Brikmanim. Miķelim Valteram taisnība bija TEORĒTISKI (ja Anglija un ASV jau iepriekš nebūtu koķetējusi ar Kremli, nolemdamas, ka kaut kādas tur pasaules provinces - Baltijas - dēļ neies lāci kaitināt. Līdz ar to mēs varējām gan klauvēt pie durtiņām, taču, laipni smaidot, mums pasniegtu kurvīti. Par to liecina vairāki tagad zināmi dokumenti. Tā kā Ulmaņa neitralitātes politika bija - manuprāt - vienīgā iespējamā. Protams, tā neglāba Latviju, taču, diviem ziloņiem satiekoties, triju bišu dzēlieni diez vai mainītu cīņas iznākumu.Un arī bites nesagāja vienā stropā - gan Laidonera ego, gan citi faktori neļāva izveidot Baltijas antanti). Jūs: \"aiz 1934. gada daudzi nevēlas redzēt 1940. gadu, bezjēdzīgo Latvijas atdošanu okupantu varā, laikā, kad mums bija viena no labākajām armijām Eiropā, bija aizsargi, labi organizēta robežsardze\". Kukū! Nebūt negrasos noniecināt brīvvalsts armiju, taču pastāv elementāra aritmētika: ja arī uz robežas nostātos visa Latvijas tauta (starp citu, nebūt ne ar tolaik modernāko bruņopjumu), atļaujos prognozēt, ka mūsu šīsdienas komentu apmaiņa gluži vienkārši nevarētu notikt - mūsu vienkārši nebūtu: \"onkulis Džo\" visus noslaucītu ar dažiem rokas vēzieniem. (Atcerieties kaut vai, cik elementāri izģērba apbruņoto Liteni un Ostroviešus.) Un par robežsardzi... Kauns atzīt (palasiet dokumentus) - uz Austrumu robežas padomisko mankurtu bija samērā daudz (Masļenki utt.), ir sevišķi starp vietējiem krieviem Abrenes apriņķī. Tā kā jāatzīst vien: nebija cita, valstij un tautai optimālāka ceļa. (Starp citu, vecie robežsargi stāstīja, ka pirmā pavēla esot bijusi - pretoties, taču tad, kad K.U. konsultējies ar militārajiem speciālistiem, pirmā pavēle tikusi atsaukta.)


    >Aigaram Brimanim 2009-10-11 14:15
    Ja autoritāram režīmam ir pozitīvi nolūki, tad tas var radīt priekšnosacījumus tautas attīstībai. Pati attīstība, protams, ir tikai tautas rokās. Līdzīgi kā skola ar savu vidi var veicināt vai pat kavēt personas attīstību.


    2009-10-11 17:38
    Ir patiesi nožēlijami,kad nacionalisti ar savu \'\'vadonismu\'\' visās lidzšenejās ķibelēs vaino-demokrātiju !!! Es no sirds priecajos ka de facto Lisabaonas līgums jau drizumā stāsies spekā,lai kā eiro pesimistiskais Cehijas prezidents velētos to novilcināt PRETēJI čehu tautas un parlamenta gribai !!! Lisabonas līgums skaidri pierāda:Nacionālims,ta ir vēsture !!! Tikai vienotībā ir spēks !!! Ne velti ir tads teiciens:\"Pastāvēs,tas kas mainisies\"... Es esmu lepns par Latviju,es esmu lepns par Eiropu,jo es esmu Eiropas pilsonis !!! Priekā !!!! :))))


    ..Enigma.. 2009-10-11 20:44
    Tomēr brīvība nebūt nenozīmē visatļautību,bet \"vadonisms\" gan atļauj vistaļautību.. !!!


    Sergej 2009-10-12 09:19
    Labs raksts. Autoritāro režīmu nevar dibināt autoritārā režīma dēļ, jo tam ir būtisks trūkums. Pat vislabākais un visapgaismotākais vadonis kādreiz mirst. Vēsture rāda, ka ļoti reti izdodas atrast labāku, vai vismaz tikpat labu \"pēcnācēju\". Autoritārais režīms var būt tikai kā pakāpiens kam labākam. Un manuprāt tas labākais ir Demokrātija. Nevis uz šo brīdi pastāvošā demonokrātija, bet gan patiesa Demokrātija, kāda tā kādreiz bija iecerēta.


    Aigars Brikmanis 2009-10-12 11:51
    Cinītim. Tā ir mūsu sabiedrības lielas daļas problēma, vērtējot 1940. gada notikumus daudziem pamatfŗāze ir: - \"citādi nevarēja\". Ir redzams, ka 1940. gada nepretošanās atstājusi postošu ietekmi uz daudzu tautiešu pašapziņu - nolemtības sajūtu. Te gan daudziem derētu pastudēt 20. gadsimta militāro vēsturi, salīdzināt valstis, to teritorijas, karavīru skaitu, ekonomisko potenciālu. Daudzos gadījumos, ne jau karavīru skaitam ir nozīme, bet gan karavīru morālei un karotprasmei. Ja politiksi pareizi lēmumi tiktu pieņemti jau 1939. gadā, būtu veselas 4 \"bites\". Šajā gadījumā nav gluži korekti atsaukties uz Liteni un ostroviešiem, kas, kā zināms, notika pilnīgas okupācijas apstākļos. Starp citu, tieši Masļenki bija labs piemērs, kurš liecināja, ka mūsu karavīri ir gatavi karot. Mēs nevaram pielīdzināt to Latviju, kura bija līdz 1934. gadam šodienas Latvijai. Toreiz Latvijai bija salīdzinoši labi attīstīta tautsaimniecība, šodien ir godmanomika - nacionālās tautsaimniecības sagrāve. Es nenoniecinu Ulmaņa nopelnus. Nacionālās pašapziņas celšana, tautsaimniecības attīstība bija labas lietas. Tomēr, Latvija bija kā labi kopta māja, kuras saimnieks izšķirīgā brīdī nebija gatavs stāties pretī laupītājiem. Vēlreiz atļaušos aicināt rūpīgi pastudēt Miķeli Valteru. Viņš vēl 1940. gadā aicināja pretoties. Noslēgumā vēlos atgādināt, ka politikā \"kurvīti\" parasti saņem tie, kuri nav gatavi līdz galam cīnīties par savām tiesībām un interesēm. To mēs redzam šodien, kad pēc pārkrāsojušos komunistu nomenklatūras un KGB darboņu uzstāšanās, klanīšanās un atvainošanās Latvijas Valsts vārdā, mēs arvien vairāk iestiegam purvā, kur mums, kā tautai ir iespējams tikai iznīkstoša politikas objekta liktenis.


    Valfrīds 2009-10-12 12:19
    Aizmirstam par atbildību, ko vadonim uzliek viņa priviliģētās tiesības un brīvība. Un Ulmaņlaiki nemaz tik rožaini nebija, vismaz Latgalē ne. Lai gan tautai ideālus vajag. Par 1940. gadu nevaram spriest, tas bija pareizi vai nē, to mums neuzzināt, tomēr bija un ir tāda valsts, kā Somija. Neaizmirsīsim to. Turklāt var paraudzīties arī uz Čečeniju, kuri bija aptuveni 1 milj. cilvēku sākoties karam ar Krieviju 1994. gadā. Lielākā daļa PSRS laikā bija dzīvojuši izsūtījumā. Tiem jautāja, kā jūs karosiet? Uz ko šie atbildēja, atņemsim ieročus krieviem un karosim. Tā ir nostāja.


    cinītis 2009-10-12 13:51
    >2009-10-11 17:38:26 \"es esmu Eiropas pilsonis !!! Priekā !!!! :)))\" Cik Jūs pieticīgs! Es - Visuma pilsonis! Prieks periodā. >Sergej. \"tas labākais ir Demokrātija. Nevis uz šo brīdi pastāvošā demonokrātija, bet gan patiesa Demokrātija, kāda tā kādreiz bija iecerēta.\" Vai tad kāds par to grasās strīdēties? Tikai neliela piebilde: līdz Demokrātijai jāizaug. Gan ikvienam pašam, gan tautai kopumā. Un jābūt kopējam mērķim. Jūs taču savā ģimenē augošam bērnam (demokrātija)neļausiet pirkstus bāzt elektrības rozetē?? Un \"vadonisms\" Ulmaņa laikā tieši ar to - manuprāt - bija pozitīvs, ka gan indivīdam, gan tautai deva mērķi, saskaņā ar kuru dzīvi vadīja arī pats K.U., - \"vispirms tauta, zeme un valsts, un tikai tad - es pats\". Tātad primārais - tautas (morālās, nacionālās, sociālās) intereses. >Aigars Brikmanis. \"Tā ir mūsu sabiedrības lielas daļas problēma, vērtējot 1940. gada notikumus daudziem pamatfŗāze ir: - \\\"citādi nevarēja\\\".\" Eiropas militārā vēsture man ir nedaudz zināma: mav gan mana tiešā specialitāte, taču interesents esmu. Jūs interesē Latvijas salīdzinājums ar Franciju, Poliju, Čehoslovakiju, Norvēģiju? Domāju, ka ne. Jūsu \"trumpis\" - Somija. Neņemot vērā ne atšķirības robežu garumā, ne topogrāfiskajos un klimatiskajos apstākļos, ne faktā, ka L-jas kaimiņvalstī Lietuvā jau bija \"draudzīgā armija\", ne to, ka \"lielie dūži\" Baltiju jau a priori bija atdevuši Krievijai. Un tagad Masļenki. Ne velti (kaut tikai garāmejot) pieminēju Krievijas \"piekto kolonnu\" pierobežā: Masļenkos - pārgriezti telefona vadi, tātad nekādu sakaru. Iebrukums (tīri nejauši, vai ne?)notiek laikā, kad Puriņš nav dienesta vietā. Rezultāts - kritušie abās pusēs, divas sardzes nodedzināts, kulpls pulks Latvijas civiliedzīvotāju un ROBEŽASRGI paņemti gūstā un aizvesti uz Krieviju. Un beigās - Čečenija. Varbūt, ja čečeniem pietrūks viņu kalnu, iesakāt viņiem aizsūtīt mūsu Gaiziņu, lai kaujinieki veiklāk varētu manevrēt? Protams, visu cieņu Miķelim Valteram (viņš viens no pašiem pirmajiem izvirzīja tēzi par Latvijas neatkarību, viņa kontā ir ļoti laba galva, gudrs prāts), taču viņš pārāk ilgi bija atrauts (Parīzē) no reālās situācijas Latvijā, arī \"lielo\" spēles viņam nebija zināmas. Tāpēc - visu cieņu, bet 1940. gadā tā Latvijai nebija optimāla izeja no situācijas.


    Aigars Brikmanis 2009-10-12 14:42
    No vienas puses, atbalstu daudzas lietas, latviskās apzi;nas, morāles stiprināšanā, ko darīja Ulmanis. Nekādi nevaru atbalstīt to, ka runāšana un domāšana par politiku toreiz tika uzskatīta par nevēlamu lietu. Piekrītu, ka mūsu tauta demokrātijai nav gatava, taču, ko darīt? Mums pat ne tuvu nav tie apstākļi, kas bija 1934. gadā! Kurš būs tas vadonis, šodien? Vaira Vīķe Freiberga, vai varbūt ezotēriskais ļeņinietis Garda? Masļenku notikumi u c. līdzīgas lietas, ir sekas līdz tam brīdim piekoptajai politikai. Protams, ideālajā variantā toreiz būtu labi, ja pastāvētu Baltijas Antante, ja par iespējamo karu jau laicīgi tiktu domāts. taču tā nebija. Kā jau iepriekš minēju - nolemtības sajūta, \"pārgriezti vadi\", krievi jau Lietuvā. Ak mēs nabadziņi! Mabaga maztautiņa pie Baltijas jūras! Patiesībā, tā ir cenšanās savos spriedumos neelastīgi turēties pie konkrētās tā brīža situācijas, nemēģinot paanalizēt, kā būtu, ja valsts vadība būtu reaģējusi uz šiem notikumiem tā, kā tas pienākas brīvai sevi cienošai valstij. Nepiekrītu, ka Miķelis Valters bija atrauts no politiskās situācijas. Viņš sekoja visam līdzi un diezgan precīzi paredzēja neitralitātes un sabiedrības maldināšanas sekas. Somijā daudz noteica tas, ka somi karoja uz savas zemes un viņu karavīri bija labi sagatavoti šadai karadarbībai. Taču, ja man karošanai būtu jāizvēlas starp Čečenijas kalniem un Latvijas mēžiem, es izvēlētos Latvijas mežus. Tā man, latvietim ir daudz pazīstamāka vide, kurā es zinu, kā uzvesties. Tāpat, kā čečens, protams, daudz labāk karos kalnos.


    cinītis>Aigars Brikmanis 2009-10-12 15:24
    God k-gs! Es esmu ieinteresēts diskutēt ar oponentu, kurš savos komentos analizē manus tekstus, nevis pieraksta man savas domas, kompleksus vai vēlmes: \"nolemtības sajūta, \\\"pārgriezti vadi\\\", krievi jau Lietuvā. Ak mēs nabadziņi! Mabaga maztautiņa pie Baltijas jūras!\" Pieci piķi un desmit zēveles! Kur Jūs manos tekstos kaut attāli tik neiedomājamus mazvērtības kompleksus esat manījis, ka grasāties man tos inkriminēt??? Kur šodien ir prūši, kur daudzas jo daudzas citas baltu ciltis? - nebūtībā. Latvieši ir dzīvojuši un (es ceru!) dzīvos arī cauri gadu tūkstošiem. Pie tam - lepni un ar paceltu galvu. Ne velti Suniti Kumārs Čaterdži konstatējis: \"Baltu lielā tēvzemes mīlestība ir izcila īpašība, kas viņiem piemitusi visos laikos.\" (S.K.Čaterdži, Balti un ārieši, R., Zinātne, 1990., 38. lpp.) Un nav redzēts, ka kāds mīl, šņukstēdams nēzdodziņā. Tātad vai nu diskutējam korekti - par otra rakstīto, vai arī - atvainojiet, bet man nav interesanti.


    2009-10-12 16:09
    Salīdzināt Latviju ar Somiju un Čečeniju var taču nav gluži korekti. Geogrāfiski katrai ir savas priekšrocības, kuras nezinot (un nepazīstot) karot kļūst neiedomājami grūtāk. Latvijas meži un Somijas purvi ir liekami vienā rindā, taču Čečenijas kalni ir daudz spēcīgāks atbalsts, tādēļ Čečenija no salīdzināšanas atkrīt. Taču Somija arī nav salīdzināma ar Latviju, jo mums nav derīgo izrakteņu, kā Somijā. Rezultātā notika, tas kas notika. Es neapšaubu tā laika Latvijas kareivju drosmi un prasmes, pilnīgi droši var apgalvot, ka viens Latvijas kareivis bija 3 sarkanarmiešu vērts, taču pat ja pat viens Latvijas aizstāvis nogalinātu pat 5 sarkanarmiešus ar to būtu stipri par maz.


    Sergej 2009-10-12 16:10
    Aizmirsu pierakstīt vārdu komentam.


    > J.L. 2009-10-12 18:17
    Kas slēpjas zem \"citur\"? :) Iesaki draugiem, lai lasa tepat.


    Aksels 2009-10-12 18:19
    Nevar noliegt, ka somi bija vispārēji labākā situācijā - gan ne jau derīgo izrakteņu dēļ, kas īslaicīgai karadarbībai nav būtiski. Viens no faktoriem - Somijā atšķirībā no Baltijas valstīm bija parlamentārā iekārta, lēmumi netika pieņemti vienpersonīgi un atbildība tik ļoti negūlās uz viena cilvēka pleciem. Ar to neapgalvoju, ka parlamentārā iekārta ir panaceja - tā ir tikai virsbūve, kas labi darbojas \'\'nenoslāņotā\'\' sabiedrībā. Somu gadījumā tā bija, un, relatīvi, ir vēl tagad.


    cinītis>Aksels 2009-10-12 20:44
    Man ir klusas (varbūt nepamatotas) aizdomas, ka arī Francijā pirms OPK nebija karaļa, parlaments gan bija...Un bija arī nenoslāņota sabiedrība. Norvēģijā? Morāle: izņēmumu (Somiju) nevar absolutizēt. Starp citu, jautājums no sērijas \"kā būtu, ka būtu\" : ja Latvijā pirms OPK nebūtu 1934. gada 15. maija, vai a)neviens cits neiztaisītu kaut ko līdzīgu (tikai ar citu cilvēku priekšgalā un ar citādu politiku), 2.) vai, pastāvot iepriekšminētajam nosacījumsm - 15. maijs nebūtu noticis -, demokrātiskā Latvija a) pieņemtu lēmumu cīnīties, un b) vai Jūs prognozējat, ka demokrātija šajā cīņā uzvarētu totalitārismu?


    cinītis 2009-10-12 20:46
    atvainojas par pārrakstīšanos iepriekšējā komentā : jālasa \"kā būtu, ja būtu\". Paldies!


    Aigars Brikmanis 2009-10-12 22:39
    Valsts karotspēja nav atkarīga tikai no politiskās iekārtas. Svarīga ir arī armijas gatavība karam. Mēs nevaram atsaukties uz nelielo, politiski nevienoto baltu cilšu piemēru. Latvija, 1940. gadā bija pavisam citā situācijā, tā bija vienotā teritorijā apvienota valsts. Starp citu, iesaku vēlreiz pārlasīt minēto Čaterdži grāmtu, kuras tapšana ir jāuzskata par lielu padomju impērijas ideoloģisko uzvaru. Acīm redzot esi lasījis, izsijājis un \"neieraudzījis\" savai vēlmai nepatīkamo Čaterdži rakstīja lielā kultkoma iespaidā, laikā, kad notika strauja Latvijas pārkrievošama. Viņa darbos varam atrast gan apgalvojumus par latviešu tautas lielajiem sasniegumiem padomijā, gan par tās lielo draudzību ar krievu tautu. Čaterdži spriedumi par mums nebija objektīvi. Viņa darbu es reizēm izmantoju stāstot par padomju ideoloģiskajām diversijām. Piedod, bet runāšana par dzīvošanu nākotnē, gadu tūkstošiem lepni paceltu galvu, man atgādina pirmskara maldīgos sapņojumus par \"visu sargājošo\" neitralitāti, kas arī solīja ilgus gadus brīvajā Latvijā. Mani ir jautājums - kā gan mēs izdzīvosim bez savas valsts? Vai nostalģiski raudot pēc zaudētās pagātnes un vientiesīgi cerot uz Jēkaba ielas \"smalkajām un kompetentajām\" aprindām? Protams, ir atsevišķas tautas, kuras gadu simtiem izdzīvo arī bez savas valsts, taču tās, atšķirībā no mums, neapdzīvo zemi, par kuru stratēģiska interese ir bijusi daudzām lielvarām. daudzas no tām tāpat sapņo par savu valstiskumu. Par traucēkļiem latviešu tautu uzskata gan šejienes godmanomikas punduri, gan Krievija. Rietumi mūs neglābs, varbūt, vienīgi asimilēs kā beztautas masas sastāvdaļu ja mēs nebūsum gatavi par sevi cīnīties. Cīņa obligāti nav militāra. Vispirms katram jāizcīna cīņa ar dzimtbūtniecisko mužiku sevī.


    Komentāru lapa: | 1 | 2 | 3 |


    Pievienot komentāru

    13 + 14 =

    Vēlies savu attēlu pie komentāra? Tev ir 2 dažādas iespējas:


    1) reģistrējies un pievieno attēlu savam lietotāja profilam
    2) ievadi pie komentāra savu e-pasta adresi, kura reģistrēta Gravatar.com un attēls parādīsies automātiski.
Komentāri rakstam Vai autoritārs režīms ir attaisnojams? - Nacionālisti.lv