Miervaldis 2009-03-17 14:23
Tas bija labojums.

AG 2009-03-18 11:27
IZVĒRTĒJOT NOTIKUMUS 2009. GADA 16. MARTĀ Vispirms sākšu ar patīkamāko – pirmoreiz pēc ilgāka laika Daugavas Vanagu vadība beidzot pateica, ka piedalīsies Leģiona atceres pasākumos, neatkarīgi no tā, vai būs saņemta oficiāla atļauja to rīkošanai no varas iestādēm vai nē. Līdzīgi izteicās arī partijas Visu Latvijai līderi. Jā, tā tiešām bija vīru cienīga valoda. Atcerēsimies, ka vēl pavisam nesen šie ļaudis 16. marta sakarā bija sludinājuši pilnīgi pretējo – vajagot piedalīties tikai piemiņas pasākumā Lestenē, bet nekādus maršus pa Rīgas ielām rīkot nedrīkstot, citādi pasaule mūs nesapratīšot. Kas tas bija par iemeslu, kas pēkšņi tik radikāli lika šiem mainīt savu viedokli, to laikam zina tikai viņi paši, tomēr prieks par šo faktu kā tādu ir nenoliedzams. Var jau būt, ka daudzu Īsto Patriotu (t.sk., arī manis) pret šiem vērstā kritika tomēr bija darījusi savu un likusi pārvērtēt viņu līdzšinējo uzvedību. Vēl mani ļoti iepriecināja, ka šogad daudzi Leģiona atceres gājiena dalībnieki (arī es tai skaitā) bija rotājušies ar Ugunskrusta apsējiem ap roku. Tik tiešām, ja nevar vai negrib uzšūt leģionāru formas tērpu, tad vismaz šādu niecīgu saistības ar pagātni apliecinājumu taču katrs var atļauties. Domāju, ka turpmāk šādu apsēju būtu jāliek katram 16. marta gājiena dalībniekam. Prieks, ka arī policisti bija pietiekami saprātīgi, lai nekasītos šī simbola dēļ, jo tā taču ir sena Latvju Rakstu zīme, tapusi daudzus tūkstošus gadu pirms Hitlera dzimšanas, turklāt ierobežojumi uz ārējo ietērpu pastāv tikai attiecībā uz organizētajiem gājieniem, bet šogad bija parasta ziedu nolikšana, kurā katrs var ģērbties, kā vien uzskata par vajadzīgu. Ikdienā taču nav aizliegts staigāt pa pilsētu ne Vācijas, ne PSRS, ne kādas citas ārvalsts formas tērpā! Visbeidzot, drošības dienesti jau preventīvi aizturēja okupantus un viņu draugus no ārzemēm, kas tiešām gribēja rīkot provokācijas, traucējot nolikt ziedus Varoņu piemiņai. Tā bija pareiza un vajadzīga rīcība, tā tiešām būtu jārīkojas valsts drošības iestādēm, kas aizstāv pamatnāciju! Tagad par ne tik patīkamo! Kā parasti, tuvojoties 16. martam, tika krietni pārspīlēti draudi par visādām provokācijām no t.s. antifašistu puses, kas te ieradīšoties lielā skaitā un kurus mūsu drošības iestādes nespēšot nekādi izkontrolēt (realitātē izrādījās, ka var gan to izdarīt ļoti labi!). Mani nepārsteidza šādi prātojumi no DP priekšnieka J.Reinika un viņa padoto puses, jo tas jau laikam ietilpst viņu darba pienākumos – mēģināt iebaidīt latviešus, lai tie klusi un mierīgi sēž savās migās un neiet nekādos gājienos, citādi, pasarg’ Dievs, sakaitināšot okupantus, un tad tik būšot ļembasts! To viņi ar apnicīgu vienveidību atkārto gadu no gada. Taču biju ļoti sarūgtināts, dzirdot tēvzemieša Birka prātojumus, kurš svētdienas dienā pat paspēja reportieriem izmuldēties, ka pirmdien, t.i., 16. martā, draudot pat cilvēku upuri (!!!). Šādus absurdus apgalvojumus pat neviens drošībnieku demagogs līdz šim nebija atļāvies. Nudien nesaprotu, kas ar Birka k-gu notika, vai viņam pēkšņi iestājās prāta aptumsums, vai – kas ir daudz ticamāk – viņš tādejādi gribēja pierādīt, ka ir pret ekstrēmismu, un līdz ar to cerēt, ka „Saskaņas centrs” nemēģinās panākt viņa nomešanu no mēra amata. Ja līdz šim es biju nedaudz jutis līdzi šim cilvēkam, kurš pagājšgad – kāda varonība no amatpersonas puses – pat bija ieradies ar vainagu Lestenē, un būtu gatavs viņu aizstāvēt no okupantu uzbrukumiem, tad tagad ar ilgošanos gaidu, lai šāds gļēvs un (vai) stulbs cilvēks, tiktu pēc iespējas ātrāk atbrīvots no savu amata pienākumu pildīšanas. Viņš nav cienīgs būt par Rīgas pilsētas galvu! Tajā vajadzīgs cilvēks, kurš 16. martā nevis muldēs un tukši baidīs Latvju Patriotus, bet pats drosmīgi soļos to gājiena priekšgalā! Lai nu kāds kopumā būtu TB/LNNK deputāts P.Tabūns, tomēr, salīdzinot ar Birku, viņš ir varonīgs patriots! Paldies viņam, ka vienīgais no Saeimas atrada dūšu piedalīties 16. marta gājienā! Jocīgi bija arī klausīties luterāņu mācītāja vadīto Dievkalpojumu Doma baznīcā. Viņš runāja riņķī apkārt par kaut kādiem drosminiekiem, kas atdeva dzīvību par Tēvzemi, karā kritušajiem cīnītājiem...utt., u.tjp., taču vārdu LEĢIONĀRS tā arī neminēja ne vienu vienīgu reizi! Nezinu, varbūt šim kungam bija pret to kādi aizspriedumi, līdzīgi kā dažu nēģeru cilšu locekļiem, kuri nesauc vārdā krokodilu, jo tad tas izlīdīšot no ūdens un šos apēdīšot, bet izlīdzas ar apzīmējumiem – tas zaļais rāpulis utt. Vispār jau, nopietni runājot, te atkal saskatāmas paniskas bailes no apvainošanas fašistu slavināšanā. Bet tā, kā šis mācītājs runāja, nebija saprotams, kādiem karavīriem un cīnītājiem viņš godu atdod – tikpat labi tie varēja būt arī PSRS pusē karojušie, un es nebūtu pārsteigts, ka vajadzības gadījumā viņš pats arī sāktu to apgalvot. Nepatīkami bija lasīt saziņas līdzekļos (piemēram, pseidonacionālajā Latvijas Avīzē) pašu leģionāru prātojumus, ka nevajagot iet pie Brīvības pieminekļa, jāaprobežojas ar pasākumu Lestenē, jo pirmajā vietā būšot klāt antifašisti, kas ar saviem svilpieniem un kliedzieniem radīšot cīnītājiem diskomfortu, bet otrajā viss būšot klusi un mierīgi. Tā domā, piemēram, kāds Aldis Hatrmanis Jelgavā, kura izteikumus lasīju LA un kurš vēlāk man apstiprināja savu nostāju sarakstē portālā draugiem.lv. Tad nu man jājautā šiem „drosminiekiem” – bet vai katjušu svilpieni kara laikā jums neradīja diskomfortu? Un ko tad jūs darījāt, kad tos izdzirdējāt – skrējāt iekšā bunkurā, bāzāt galvu smiltīs un taisījāt biksēs? Vai varbūt tomēr drosmīgi stājāties uzbrucējiem pretī? Nu, ja pareizā atbilde ir pēdējā, tad kur jūsu drosme ir tagad palikusi, ka pat no trīsstāvīga krievu lamu vārda jums jau bikses dreb? Īsts Patriots tīšuprāt ietu tur, kur viņu vismazāk gaida un parādītu okupantu neliešiem, kas ir saimnieks Latvijā! Lai tak viņi vienreiz sāk no mums baidīties! Vai nav pazemojoši – baidoties no okupantiem, atteikties soļot pa savas valsts galvaspilsētas ielu! Turklāt, nav nekāda pamata domāt, ka ar laiku šie nelieši neatnāk arī uz Lesteni. Ja viņiem izdosies izdzīt fašistus no Rīgas, tad viņi turpinās tos vajāt līdz pat Baltijas jūrai. To derētu paturēt prātā arī tiem latviskā vidē dzīvojošiem bāleliņiem, kuri nereti gudri spriedelē: „Ja jums tur Rīgā (Daugavpilī, Liepājā...u.c.) ieklīdeņi traucē, tad pārcelieties pie mums, bet to teritoriju atstājiet viņiem!”. Tad nu man būtu jāpajautā pretī: „Un ko darīsim, kad viņi atnāks arī uz šejieni, un te dzīve arī kļūs neciešama? Muksim pāri jūrai uz Gotlandi, tāpat kā to darīja 2. Pasaules kara bēgļi?”. Krievi vismaz šī paša kara laikā teica: „Krievija liela, bet atkāpties nav kur – aiz mums ir Maskava”. Un viņi šo pilsētu no ienaidnieka nosargāja, bet mēs pat bez cīņas esam gatavi atdot savas valsts galvaspilsētu okupantiem, jo – viņi taču tik briesmīgi lamājas, svelpj un pat spļauj uz mums! Nu, kā tu viens latviešu cilvēks gan vari cīnīties pret tādu pārspēku! Šādiem ļautiņiem būtu rūpīgi jāizvērtē sava muļķīgā rīcība un citreiz labāk gan būtu jāpaklusē. Lai apkārtējie padomā, ka varbūt viņi ir gļēvi idioti, nevis uzklausa viņu teikto un izgaisina sevī jebkuras šaubas par minētā apgalvojuma pareizību! Nesaprotu arī daža laba tautieša bažas par to, ka Krievijas TV viņu varbūt parādīs negatīvā gaismā, ka kaut ko nievājošu par viņu pateiks vai uzrakstīs. Ja Krievijas viedoklis ļoti nozīmīgs ir kosmopolītiskajam pederastam Streipulim, tad tas vismaz man ir pašsaprotami, taču jocīgi ko tādu dzirdēt no cilvēka, kurš uzskata sevi par Latviešu Patriotu. Zinot, kāds nelietīgs šovinistisks režīms šobrīd valda mūsu kaimiņvalstī, būtu naivi gaidīt no viņu puses atzinību par savas tautas nacionālo interešu nelokāmu aizstāvību. Taisni otrādi, jāsecina – jo vairāk mums uzbrūk mūsu ienaidnieki, jo krietnāki savas tautas dēli (meitas) mēs esam. Es personīgi būtu ļoti sarūgtināts, ja uzzinātu, ka neesmu iekļauts personu non grata sarakstā, kuriem ir aizliegts iebraukt Krievijas Federācijas teritorijā. Ja tas tā ir, tad laikam nepietiekami esmu cīnījies par Latviešu tiesībām Tēvzemē! Esmu pārliecināts, ka vismaz A.Garda un viņa vietnieces šajā sarakstā ir noteikti! Tāpat esmu pārliecināts, ka viņi neskumst, bet lepojas ar šo faktu. Visbeidzot, gribētu atbildēt uz kosmopolītiskā deģenerāta A.Dimanta teikto 16.03.’09. Skatā no malas, ka Latviešu pašpārvaldei neesot bijis tiesības iesaistīties Leģiona dibināšanā, jo Latvija toreiz jau bija okupēta, ka viņi esot vainīgi pie tā, ka Latviešu Latvijā ir šobrīd tik maz, un faktiski, Dimantaprāt, esot tikpat kā noziedznieki. Es tad teikšu: „Paskaties labāk uz sevi, Aināriņ! Lai nu kura govs maurotu, bet tavējā varētu paklusēt! Tevis kritizētie ļaudis darbojās jau okupētā zemē, bet tu pats, vadot t.s. Eiropas Kustību Latvijā, panāci mūsu valsts Neatkarības likvidēšanu un Latvijas iekļaušanu cionistu-masonu-pederastu izveidotajā un pārvaldītajā ES. Tā kā, ja nu kāds ir Latviešu tautas slepkava, tad tieši tu, Ainār Dimant! Iespējams, ka tu neapzinies savas politiskās darbības sekas, taču tas tavu rīcību neattaisno!”. Latvieši, mācīsimies no savām kļūdām, atmetīsim mazdūšību un nākamā gada 16. martā soļosim vēl drosmīgāk un varonīgāk, vēl kuplākā skaitā kā šogad! PAR LATVIEŠU LATVIJAS VALSTI CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!! 17.03.2009. Aivars Gedroics

Es>Sergej 2009-03-18 11:55
Vispirms citēju Jūs: \"Varbūt leģionāri arī nav tik daudz grēkojuši, bet viņi izvēlējās šī režīma pusi. Un tā arī ir viņu vaina.\" Tagad - par būtību. Vai Jums, pārmaiņas pēc, nav gadījies dzirdēt tādu dīvainu vārdu kā \"okupācija\"? Ir vēl daži citi, piemēram, \"deportācija\", \"NKVD>VDK, smerš, GRU\" utt. Pārmaiņas pēc iedomājieties, lūdzu (ja iztēle pieļauj), ka ir okupēta Jūsu valsts, ka Jūsu tuvinieki, visa ģimene - gan sirmgalvji, gan zīdaiņi) ir izsūtīta vienkārši tāpēc, ka Gulagā bija vajadzīgs vergu darbs, ka Jūsu draugi aizraidīti uz citiem medību laukiem Baltezerā, Centrālcietumā vai vēl kādā Pieres vietā. Ko darītu Jūs? Kristu okupācijas varnešiem ap kaklu un sauktu \"Za roģinu, za Staļina\"? Latviešu vīri (daudzi iesaukti, daudzi - brīvprātīgi) aizgāja uz fronti un dziedāja \"mēs sitīsim tos sarkanos (ir arī cits variants), pēc tam tos zili pelēkos!\".Vai jel kādā PSRS vienībā karojošie publiski teica: \"Iznīdēsim brūno mēri, tad ķersimies klāt sarkanajam!\"? Vēsture, Sergej, ir gauži interesanta padarīšana. Jūs, starp citu, minējāt tos nejaukos cilvēkus, kuri pēc kara nenolika ieročus. Mēs viņus dēvējam par nacionālajiem partizāniem, sarunvalodā (arī vēl tad, kad viņi cīnījās - 12 gadus pēc kara) par mežabrāļiem. Šis vārds ir saliktenis = mežs + brāļi. BRĀĻI, Sergej!

Kristina 2009-03-20 14:23
Pateikšu ar vienu vārdu - FAšISTI!!!!!!!!

dzonis1111 2009-03-23 19:22
AG visu cieņu, es arī pilnībā pievienojos Jūsu rakstītajam. Tieši desmitniekā!

Sergej>AG 2009-03-25 13:51
Man paliek pretīgi, kad cilvēki nelietīgi valkā patriota vārdu. Gadījumā ar tevi, Aivariņ, man kuņģa saturs kāpj uz augšu lasot, ka tu redz esi patriots. Tieši tādu klaunu dēļ, cilvēki arī jauc vārdus patriots/nacionālists/fašist s.

Sergej>Es 2009-03-25 14:10
\"Vai jel kādā PSRS vienībā karojošie publiski teica: \\\"Iznīdēsim brūno mēri, tad ķersimies klāt sarkanajam!\\\" A kāpēc pašsaprotamas lietas jāsaka publiski? Personīgi, manā dzimtā nekad neskrēja vilcienam pa priekšu kā dažs labs dirslaiža, pēc iespējas izmantojām esošā režīma labumus nemainot savus uzskatus un ticību. Jau pats fakts, ka mani kristīja padomju laikā kaut ko norāda. un runājot par iztēli, ar manējo viss ir kārtībā. Pārbaudīsim jūsējo- iedomājaties, ka atnākot mājās, jūs redzat, ka viss ciemats izlaupīts un nodedzināts, vīrieši apšauti, sievietes izvarotas un nodurtas, bet bērni kalpojuši kā mērķi šautuvē. Pārogļoto līķu kaudzē jūs mēģinat atrast savus tuviniekus, bet nekas nesanāk un jūs esat spiesta bēgt, jo slepkavas (kuri sevi sauc par kareivjiem) atgriežas. Patīkami nē?

Es>Sergej 2009-03-26 10:59
Jūs sava komenta noslēgumā aprakstāt Sarkanās armijas darbības Vācijā? Baismīga, kaut arī reāla aina. Paldies, ka atgādinājāt vēsturi.

Sergej>Es 2009-03-30 10:25
Nebūt nē, tas kas atgriezās ciematā bija mans vectēvs un darbība risinājās pēc pirmā pasaules kara Kaukāzā. Taču naida manam vectēvam nebija- viņš neaizmirsa, taču nenīda un piedeva. Piedot. Vai daudzi latvieši ir pazīstami ar šo vārdu?

Es>Sergej 2009-03-30 23:53
1.) Piedot var tam, kurš lūdz piedošanu; 2.) Es varu piedot to, kas ir nodarīts man; 3.)Meža kapu Baltajos krustos gulošie mani nav pilnvarojuši piedot viņiem nodarīto. Nav mani pilnvarojuši arī Latvijas armijas virsnieki, kas bada nāvē nomira pie Lāma ezera (tas, kā zināt, atrodas Noriļskas pusē, ietilpa Noriļlaga sistēmā), tie, kuriem nav pat kapa vietas Gulaga arhipelāgā, galu galā - arī Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis Krasnovodskas (Turkmenbaši) vecajā kapsētā. Tā, Sergej, ir ar to vārdu - piedošana.

Sergej>Es 2009-03-31 13:31
\"Meža kapu Baltajos krustos gulošie mani nav pilnvarojuši piedot viņiem nodarīto. Nav mani pilnvarojuši arī Latvijas armijas virsnieki, kas bada nāvē nomira pie Lāma ezera (tas, kā zināt, atrodas Noriļskas pusē, ietilpa Noriļlaga sistēmā), tie, kuriem nav pat kapa vietas Gulaga arhipelāgā, galu galā - arī Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis Krasnovodskas (Turkmenbaši) vecajā kapsētā\" Zinu, ka izklausos nekorekti, bet viņiem jau ir vienalga, vai (ja tomēr pastāv pēcnāves dzīve) ar saviem pāridarītājiem jau ir izskaidrojušies. Bet mēs vēl esam dzīvi, tādēļ bezjēdzīgas plēšanās vietā mēs varētu viens otram piedot un bez laba iemesla negrūst senos pāridarījumus viens otram acīs. Tas nestu vairāk labuma nekā plēšanās kā pa elles apļiem.

ES>Serge 2009-03-31 16:34
Redzat, Sergej, lai cik dīvaini tas arī nebūtu, mēs esam cilvēki nevis no konveijera noņemti roboti. Tātad - posmiņi kādā bezgalīgā ķēdē, kas vakardienu savieno ar rītdienu. Un Jums sāp ne tikai Jums pašam, bet arī Jūsu dzmtai un tautai nodarītais. Palasaiet Čingizu Aitmatovu. Dzīvoja plašajās stepēs kāds jauns vīrietis. Viņam bija gan senči, kurus viņš godāja, gan dzimtene, gan mājas. Taču viņu saņēma gūstā un... radās mankurts - cilvēks bez tēva un mātes, bez dzimtenes un mājām. Bez atmiņas, tikai ar primitīviem instinktiem, par ēdiena devu kā suns paklausīgs saviem saimniekiem. Jums šāda perspektīva patīk?