Dānijā, kur jau ir viens no Eiropas stingrākajiem imigrācijas likumiem, politiķi prāto spert nākamo soli – imigrantiem uz pusi samazināt minimālo algu. Idejas aizstāvji norāda, ka ierosme ir pašu iebraucēju labā, jo tādējādi viņiem tiks dota iespēja pamest graustu rajonus un izveidot stabilu dzīvi. Dānijas premjerministra Larsa Rasmusena padomnieks imigrācijas jautājumos Karstens Loricens, kurš pārstāv vadošo centriski labējo partiju "Venstre", ierosinājis, ka imigrantiem minimālajai algai būtu jābūt 50 kronām stundā, nevis simts (gandrīz desmit latiem), kā tas noteikts vietējiem Dānijas iedzīvotājiem.

Šā gada 12. jūlijā Spānijā tika izpostīti divi ĢMO eksperimentālie lauki. Kopā Spānijā iznīcināti jau trīs šādi lauki, kopš publiskota to atrašanās vietas. Organizācija, kas veikusi lauku izpostīšanu, savu rīcību paskaidrojusi šādā paziņojumā:

"2010. gada 12. jūlijā dučiem cilvēku sanāca kopā, lai izpostītu divus ģenētiski modificētas kukurūzas
laukus, kas pieder kompānijai „Syngenta” un atrodas Spānijas pašvaldības Torroella de Montgrí (Baix
Empordà, Girona, Catalunya) teritorijā.

Skolotājiem Lielbritānijā turpmāk būs atļauts pielietot spēku pret agresīvi noskaņotiem skolēniem, paredz nesen pieņemtie Lielbritānijas Izglītības ministrijas noteikumi.

Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem Anglijas skolās aizliegts ienest alkoholu, narkotikas, pornogrāfiska satura materiālus, mobilos telefonus, un skolotājiem ir ļauts pielietot spēku pret šo normu pārkāpējiem.

Šī gada 8. jūlijā ziņu aģentūra „Reuters” ziņo, ka pasaulē lielākā ģenētiski modificēto augu sēklu izplatītāja – kompānija „Monsanto” – piekritusi maksāt 2,5 miljonu ASV dolāru lielu naudas sodu par Federālā insekticīdu, fungicīdu un rodenticīdu likuma pārkāpšanu, kā arī nelikumīgu pesticīdu izplatīšanu.

Pēc ASV Vides aizsardzības aģentūras ziņām laikā no 2002. līdz 2007. gadam „Monsanto” tikai ASV vien vairāk kā 1700 reižu pārdevusi vai izplatījusi pesticīdus saturošas ģenētiski modificētas Bollgard un Bollgard 2 kokvilnas sēklas, pārkāpjot Vides aizsardzības aģentūras noteiktos sēšanas ierobežojumus, kas aizsargā pret kaitēkļu rezistences izveidošanos.

Personas, kas publiski noliegs vai vārdiski atbalstīs PSRS vai nacistiskās Vācijas noziegumus pret Lietuvas Republiku un tās iedzīvotājiem, turpmāk var tikt sodītas ar naudas sodu, brīvības ierobežošanu vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

Lietuvā ieteikts aplikt ar nodokli preces, kuru sastāvā ir ģenētiski modificēti organismi (ĢMO), - medikamentus, pārtikas produktus, lopbarību, kā arī ģenētiski modificētu augu šķirņu sēklas.

Saskaņā ar Seimā iesniegto likumprojektu, tiklab juridiskajām, kā fiziskajām personām, kuras ražo, importē vai piegādā tirgum tādu pārtiku vai medikamentus, kuru sastāvā ir ĢMO, būs jāmaksā Obligātajā veselības apdrošināšanas fondā nodeva 5% apmērā no katra fasējuma.

Ukrainas parlaments - Augstākā Rada - plenārsēdē otrdien ratificējis ar Krieviju noslēgto līgumu par Melnās jūras flotes palikšanu Krimā līdz 2042.gadam, ziņo LETA.

Vairāki deputāti visiem līdzekļiem centās nepieļaut balsojumu, kurš apdraud Ukrainas suverenitāti, tāpēc balsojuma izraisījuši nekārtības parlamenta sēžu zālē. Vienlaikus aizdedzinātas vairākas dūmu sveces, vairāki deputāti izvicinājuši dūres, savukārt spīkera Volodimira Ļitvina virzienā lidoja olas.

15. aprīlī netālu no Kijevas nogalināts cilvēks, kurš 10. aprīlī Polijas prezidenta lidmašīnas bojāejas vietā uzņēma video, kurā dzirdami šāvieni avārijas vietā, vēstī "Dienas Bizness".

Par to ziņojot daudzi Polijas un Ukrainas interneta forumi, kā arī "Kavkazcenter.com".

Video autoru nodūrušas pagaidām nenoskaidrotas personas. Cietušo pēc tam, kad viņa uzbruka nenoskaidrotas personas, kritiskā stāvoklī nogādāja slimnīcā, taču 16. aprīlī slimnīcā viņam no jauna uzbrukuši divi maskās tērpušies vīrieši un atkārtoti sadūruši, šoreiz – nāvējoši.

Krievijas Komunistiskā partija Valsts domē iesniegusi paziņojuma projektu par 1939.gada PSRS un Vācijas līguma, t.s. Molotova-Rībentropa pakta, vēsturiskā lietderīguma atzīšanu.

Beļģijas likumdevēji gatavojas aizliegt musulmaņu sieviešu tradicionālos galvas un sejas lakatus. Galvenie argumenti ir uzstādījums, ka publiskās vietās personai ir jābūt atpazīstamai, kā arī Beļģijā valdošais uzskats, ka šādi izpaužas sieviešu tiesību ierobežojumi. Likumdevēji vēlas noteikt sodu no 15 eiro līdz pat nedēļu ilgam arestam.

Pirms kāda laika Latvijā piedzīvojām traģikomisku skandālu - Latvijas melntiesību aktīvists Stīls apsūdzēja rasismā datorkompāniju par reklāmu, kuras tekstā par datoriem bija sacīts:"Kamēr baltie atpūšas, melnie strādā". Rietumos šādi gījumi nav retums.Nesen atklātībā nāca ziņas par Francijas melno aktīvistu protestiem pret jauno kinofilmu "Cits Dimā", kurā slaveno rakstnieku tēlo populārais aktieris Žerārs Depardjē. Francijas melno asociāciju padome paziņojusi, ka zilacainais un blondais Depardjē ir nepiemērots šai lomai, jo slavenā rakstnieka vecāmāte ir bijusi melnādaina verdzene.

Igaunijas Nacionālās neatkarības partija, Tartu miera līguma deviņdesmitajā gadadienā, piketā pie Krievijas vēstniecības, pieprasīs Krievijai atdot agrākās Igaunijas teritorijas.

Pasākumu organizē partijas līderi Madissons un Hatto.

Maskavas tiesa daļēji apmierinājusi Otrā pasaules kara veterāna Viktora Semenova sūdzību pret žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvi Aleksandru Podrabiņeku, kurš bija atļāvies asi kritizēt padomju režīma veterānus. Tiesa atzina, ka A.Podrabiņeks aizskāris veterānu godu un cieņu. Viņa pienākums būs samaksāt V.Semenovam kompensāciju, bet piespriestā summa ir diezgan simboliska. Par goda un cieņas aizskaršanu būs jāsamaksā 1000 rubļu (16,5 lati), lai gan veterāns bija prasījis 500 000 rubļu (8250 latu).

Ja Lietuva izstāsies no Eiropas Savienības, tad valstī palikušie lietuvieši beidzot būs guvuši neatkarību, uzskata Lietuvas Centra savienības līderis Romualds Ozols. Intervijā laikrakstam Respublika R. Ozols norāda, ka Eiropas Savienība nav labdarības projekts, bet gan mazo valstu resursu pārņemšana par labu lielajām valstīm.

Lietuvas valdošā partija Tēvzemes savienība iesniegusi parlamentā izskatīšanai dokumentu, kurš paredz pieprasīt no Krievijas kā PSRS mantinieces kompensāciju par 1991.gada 13.janvāra notikumiem. Lietuvas Seima priekšsēdētājs norādījis, ka šādām lietām nevar būt noilguma un uzņemties atbildību būtu arī pašas Krievijas interesēs.