Latvija neatbalsta Eiropas Savienības lēmumu laist tirgū pārtikas produktus, kas sastāv no ģenētiski modificētas kukurūzas, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātā nacionālā pozīcija, ko šodien apstiprinājusi valdība. Kā norādīja ZM Eiropas Savienības lietu nodaļas pārstāve Zane Brasliņa, ZM nacionālā pozīcija attiecas uz Eiropas Savienības dokumentiem par lēmumiem atļaujas izdošanai vairākām ģenētiski modificētas kukurūzas līnijām. Latvijas nostāja šajā jautājumā ir negatīva.
Lasu un izlasu – morāli nekrozās ideoloģijas kalambūrs: “Deputātu ierosmi cīņā pret abortiem uzskata par sadismu pret sievieti.” Maigi sakot, vāks. Dažas drosmīgas un vēl sirdsapziņu nenogalinājušas dāmas aicina mātēm apjēgt, ka abortēšanas nāves sodam nolemtie jau ir dzīvas būtnes ar dzīvām sirdīm, taču kādas citas dāmas, kas savas sirdsapziņas jau paguvušas nogalināt, to uzskata par “sadismu pret sievieti”.
No turpat zemāk lasāmās statistikas izsecināju, ka vidējais rādītājs šim abortu genocīdam ir šāds: 20 gadu laikā no morālās atbildības aizvien brīvākajā Latvijā kopumā nogalināti 160 000 Latvijas māšu miesās iemitušu potenciālo Latvijas cilvēku.
Latvijai būtu harmoniski jāattīstās par mūsdienīgu, stabilu un demokrātisku Eiropas valsti ar integrētu, aktīvu pilsonisko sabiedrību un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Par to domājot, piedāvāju dažus vērojumus un ieteikumus, kuru pamatā ir manis vadītie Latvijas mēroga un starptautiskie pētījumi.
Jau sociolingvistikas klasiķa Džošuas Fišmena pētījumā salīdzināta korelācija starp valstu ekonomisko attīstību un vienvalodīgām vai daudzvalodīgām valstīm. Vienvalodība sabiedrības līmenī ir valstīs, kurās ir augstāks izglītības līmenis, kuras ir ekonomiski attīstītākas, politiski modernākas un stabilākas. Tātad ekonomiskais progress izteiktāks vērojams vienvalodīgās valstīs: vienas valodas lietojums padara vieglāku sazināšanās procesu, kas ir tik svarīgs ekonomiskajos sakaros. Latvijas sabiedrība ir tikai ceļā no divvalodības uz vienvalodību valsts līmenī – kad latviešu valoda lēni un sarežģīti kļūst par dominējošo valodu valstī arī faktiski, ne tikai juridiski.
Latviešu Nacionālā Apvienība Kanadā izsludina globālu latviešu vēstures konkursu jaunatnei. Mērķis: padziļināt jauniešu zināšanas par Abrenes novadu, pētot tā vēsturi senatnē un apzinot tā pazaudēšanas apstākļus; veidot personīgo domu un viedokli par notikumiem Latvijas vēsturē, saistībā ar Abreni.
Dalībnieki divās grupās: I grupa no 14 līdz 17 gadiem (ieskaitot), II grupa no 18 līdz 24 gadiem (ieskaitot).
Domāju, ka neviens neiebildīs, ka ar izglītības sistēmu Latvijā kaut kas nav kārtībā. Pamatskolā bērni tiek mocīti savstarpējo attiecību risināšanā, morāla un fiziska vardarbība, izlekšana ar modes precēm, kas turpinās arī vidusskolā. Augstskolu absolventi savukārt, domāju, lielākā daļa nestrādā profesijā ko ir apguvuši. Studentu lekciju apmeklējums arī ir zems.
Jau kādu laiku atklātībā izskanējis LU filozofijas pasniedzēju plaģiātisma skandāls. Runa ir par vadošajiem Latvijas filozofijas pasniedzējiem Šuvajevu un Kūli. Kāds no studentiem vērsa uzmanību uz sakritībām 'minēto autoru it kā veikto Kanta darbu tulkojumos un pirmskara Latvijas dižgara Ata Rolava tulkojumos. Abi profesori nekautrēdamies izmantojuši mūsdienu publikai mazzināmā Rolava tulkojumus, piedēvējot tos sev. Tagad to atzinusi arī īpaši izveidota ekspertu komisija.
Partija „Visu Latvijai!" uzsāk akciju „Par latvisku Latviju". Akcijas laikā organizācija dalīs Latvijas karoga lentītes un aicinās pilsoņus izrotāt savas automašīnas, apģērbu un citus piederumus ar sarkanbaltsarkano simboliku.
Ceturtdien, 29. aprīlī plkst. 11:00 Vides ministrijas 101. telpā Peldu ielā 25, piedaloties uzņēmējiem, sabiedriskajām organizācijām un institūcijām Latvijā tiks atklāta kustība „Brīvs no ĢMO”, prezentēts tās zīmols un turpmākā darbība. Preses konferencē piedalīsies vides ministrs Raimonds Vējonis, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un uzņēmēji, kas jau izteikuši vēlmi nodrošināt patērētājiem ĢMO brīvu produkciju.
Preses konferencē tiks sniegta arī plašāka informācija par situāciju un aktualitātēm ĢMO likumdošanā Latvijā un prezentēta publikācija „Vadlīnijas no ĢMO brīvo zonu veidošanai.”
Nule apritējuši 60 gadi kopš visai sarežģītos apstākļos ASV, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs pārvietoto personu kārtā ieceļojušie latvieši izveidoja skolas, kuru uzdevums bija uzturēt un saglabāt latviešu valodu un kultūru svešumā.
Šobrīd, jāuzsver gan, ka ļoti atšķirīgos apstākļos, šāds izceļošanas vilnis no Latvijas ir sācies no jauna. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, bet jo īpaši pēdējo sešu gadu laikā kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, tūkstošiem latviešu ir izmantojuši atvērto robežu priekšrocības un devušies uz citām zemēm – strādāt, mācīties vai vienkārši smelties pieredzi dzīvei, radot pamatu latviešu skolu atdzimšanai diasporā.
Nav noslēpums, ka skolas, pašreizējā veidolā, visai bieži nespēj pildīt savu pienākumu - audzināt un izglītot vispusīgu, pašapzinīgu un tautisku nākamo paaudzi. Dziedošā Vītolu ģimene uzņēmusies iniciatīvu apkopot informāciju informāciju un priekšlikumus par alternatīviem izglītības veidiem. Nodibināta biedrība "Tava skola". Biedrības mājas lapā var iegūt informāciju un apmainīties ar domām par mājmācību, valdorfpedagoģiju, alternatīvās izglītības metodēm.
Jūrmalas dome ir izvirzījusi ultimātu jau leģendārajai Pasaku mājai "Undīne". Pilnībā izvākties apmēram 5 dienu laikā, vai arī pieņemt ārkārtīgi smagus finansiālus nosacījumus nomas līguma pagarināšanai.
Vakar, 8. martā, Talsu 1. Pamatskolā un Talsu Kristīgajā vidusskolā notika Latviešu nacionālistu kluba Talsu nodaļas rīkotas lekcijas.
Gints Amoliņš (25) ar videoklipu par atkritumu šķirošanas un pārstrādes nozīmi sabiedrības dzīvē uzvarējis ASV Valsts departamenta Izglītības un kultūras lietu biroja rīkotā konkursā Exchanges Connect.
Lai arī ikdienā G.Amoliņš ir ārzemju ziņu korespondents radio, līdzdalība kino veidošanā kopā ar domubiedriem ir kļuvusi par neatņemamu Ginta dzīves sastāvdaļu jau kopš studiju laikiem.
Krievijas ģenerālkonsulāts Daugavpilī izsludinājis konkursu skolēniem, kura galvenā balva ir ceļojums uz Sanktpēterburgu. Lai to nopelnītu, būs jāraksta Krievijai tīkama vēsturiska eseja - par Staļina varoņdarbiem. Ja nu kādam ir sliktas vēstures zināšanas, tad atgādināšu, ka krievu fašistiskais un Vācijas nacistiskais režīms ir iemesls simtiem tūkstošu latviešu bojāejai.
Jau daudzus gadus Latvijas iedzīvotāju kopējā tendence ir gana strauja izmiršana, iezīmējot savdabīgu parādību, ka latvieši izmirst lēnāk nekā pārējās lielās etniskās grupas. Es apskatīšu laika periodu no 2000. līdz 2009. gadam, jo Centrālās statistikas pārvaldes datubāzē ir gana precīzi dati, sākot tieši ar 2000. gadu. Kopumā Latvijā latviešu skaits katru gadu vidēji samazinās par ~2’500, tai pat laikā krievu skaits sarūk par ~7’500, baltkrievu par ~2000, ukraiņu par ~600.
