Divas dienas pie Pekas kalna, pār kuru brīžam jau tā mākoņainās debesis aizsedza arī dūmi no kaudzē sakrautajiem zariem, skanēja motorzāģu troksnis: galvenokārt tika tīrīta senās priekšpils vieta no to klājošā briksnāja.

Piektdien, 21. oktobrī, te strādāja Kauguru pamatskolas skolnieki no 7., 8a un 9 klases, kopā ar savām skolotājām Inesi Ločmeli, Elitu Drevinsku un Vinetu Noviku, tāpat citi ļaudis no novada. Sestdien, 22. oktobrī bija pieteikušies palīgi no Latviešu nacionālistu kluba, kas šurp mēroja ceļu no Rīgas.

Biedrība Latviešu nacionālistu klubs, Beverīnas novada dome, Kauguru pamatskola, biedrība "Tēvijas sargi", folkloras kopa "Stutes" un tradīciju kopa "Perkonieši" aicina uz rudens talku Beverīnas novada Pekas pilskalnā "Sakopsim Pekas!"

Talkas laikā paredzēts attīrīt pilskalnu no krūmājiem, zariem,lapām un atkritumiem, lai tas kļūtu pieejams un patīkams tā apmeklētājiem.

Kādu laiku atpakaļ prezidents Bērziņš izteicās, ka viena no viņa galvenajām prioritātēm, esot prezidenta amatā, ir izglītība. Konkrētas lietas, kas viņa skatījumā būtu jāmaina ir - jāievieš maksas augstākā izglītība, kā arī vidējā izglītība jāiegūst mācoties 11 gadus. Kā arguments tiek minēts darbaspēka trūkums, kurš tuvākajos gados tikai palielināsies un šī problēma kļūs aktuālāka. Neesmu dzirdējis, ka prezidents Bērziņš būtu speciālists izglītības lietās un šādi apgalvojumi bez jebkādiem paskaidrojumiem, saudzīgi izsakoties, ir muļķīgi, jo saputo cilvēkus, kurus tas skar, bet reālu labumu vai diskusiju par tēmu neveicina. Katrā gadījumā problēmas pastāv un ir apskatīšanas vērtas.

3. aprīlī Valmieras Mūzikas skolā uz tikšanos ar Nemateriālās kultūras mantojuma valsts aģentūras (tagad Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs) pērnā gada balvas ieguvēju pedagoģi Baibu Menniku bija aicinājusi dievturu Beverīnas draudze.

Pirms 20 gadiem, 1990. gada 11. decembrī Latvijas Tautas frontes (LTF) valde publicēja nevardarbīgā pretošanās aicinājumu, kas sarunvalodā nodēvēts par “X-stundas instrukciju”. Visa tauta ieguva rīcības programmu, kas mobilizēja katra enerģiju kopīgā virzienā. Jā, tajā sarežģītajā decembrī un janvārī katrs lēma un rīkojās pats, bet apzinoties vadības – LTF valdes – izvirzīto mērķi, vietu, termiņus un sakaru kanālus.

Latvija – zeme, kurā savu elpu dveš simtgadīgi meži, upes un ezeri, kas veldzē slāpes un tur savās dzīlēs sensenas teikas un nostāstus...Kurš gan teiks, ka Latvija ir maza ar mūsu kultūru, drosmīgajiem vīriem, Dziesmusvētkiem un nacionālajiem sporta veidiem? Tā pati zeme, ko atainojuši un apdzejojuši diženi literāti, šī dod mums patvērumu, savas bagātības un resursus, taču vai mēs šīs veltes izmantojam racionāli un esam godīgi pret citiem, vai sargājam savas tradīcijas, kas pārcietušas daudzus gadu simtus svešu kungu rīkstes?

2010. gada 2. decembrī plkst. 18:00 un Latvijas Dabas muzeja konferenču
zālē, K.Barona ielā 4, būs skatāma dokumentālā filma „Pasaule Monsanto saktījumā"
(latviešu val., 109 min.), ARTE France, režija: Marie - Monique Robin. Pēc filmas
saruna ar biedrības „Zemes draugi” pārstāvi. Ieeja pasākumā bez maksas.

Pēdējos gados ar lapu gājieniem pierasts saprast veikalā iegādātu bambusa lāpu gājienus. Bambusa lāpas tiek izmantotas tikai sava pieejamības, mazā svara un salīdzinoši zemo izmaksu dēļ. Tomēr ir vērts atgādināt, ka arī pārliecinošas un latviskas lāpas izgatavošana ir samērā vienkārša - tādu var izveidot katrs pats.

Latvijas Brīvības cīņu un neatkarības proklamēšanas mēnesī, Latviešu Nacionālistu klubs rīko patriotisko plakātu konkursu „Par Latviju”, lai Latvijā veicinātu patriotismu, lepnumu par savu valsti un tautu.

Konkursa dalībnieka uzdevums ir A4 vai A3 lapas formātā jebkurā vizuālās mākslas tehnikā izveidot plakātu, kurā viegli uztveramā, tēlainā veidā atainots ar Latviju un patriotismu saistīts vēstījums vides, sociālā, ekonomiskā, ētiskā vai cita veida kontekstā. Plakāta idejai jābūt vērstai uz patriotisma veidošanu un popularizēšanu Latvijas valstī.

Galvenie darbu vērtēšanas kritēriji: plakāta oriģinalitāte, viegli iegaumējams teksts, aģitējošs saturs, noformējuma kvalitāte. Plakāta domai jābūt skaidri nolasāmai, pārsteidzošai un jārosina skatītāju uz sava viedokļa veidošanu.

Laikraksts „Neatkarīgā" ziņo, ka šā gada pirmajā pusē ārvalstu fiziskās un juridiskās personās kopumā iegādājušās Latvijā jau 15 000 ha zemes (visvairāk Latgalē). Kaut gan teorētiski zemes tirgum Latvijā joprojām ir ierobežojumi, likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos" ir iestrādāta izņēmuma norma, kas šos ierobežojumus faktiski atceļ. Konkrētāk - zemi Latvijā var iegādāties uzņēmumi, kuri pieder to valstu pilsoņiem, ar kuriem Latvija ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.

Pasaule, iespējams, ir jaunas, šausminošas epidēmijas priekšā - neskatoties uz nelielo skaitu saslimušo, britu mediķi jau ceļ trauksmi, jo parādījusies jauna baktērija NDM-1, pret kuru ir bezspēcīgas lielākā daļa medicīnā izmantojamo antibiotiku, turklāt tā ļoti viegli tiek pārnēsāta no cilvēka uz cilvēku, vēstī "Dailymail.co.uk"

Latvija neatbalsta Eiropas Savienības lēmumu laist tirgū pārtikas produktus, kas sastāv no ģenētiski modificētas kukurūzas, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātā nacionālā pozīcija, ko šodien apstiprinājusi valdība. Kā norādīja ZM Eiropas Savienības lietu nodaļas pārstāve Zane Brasliņa, ZM nacionālā pozīcija attiecas uz Eiropas Savienības dokumentiem par lēmumiem atļaujas izdošanai vairākām ģenētiski modificētas kukurūzas līnijām. Latvijas nostāja šajā jautājumā ir negatīva.

Latvijai būtu harmoniski jāattīstās par mūsdienīgu, stabilu un demokrātisku Eiropas valsti ar integrētu, aktīvu pilsonisko sabiedrību un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Par to domājot, piedāvāju dažus vērojumus un ieteikumus, kuru pamatā ir manis vadītie Latvijas mēroga un starptautiskie pētījumi.
Jau sociolingvistikas klasiķa Džošuas Fišmena pētījumā salīdzināta korelācija starp valstu ekonomisko attīstību un vienvalodīgām vai daudzvalodīgām valstīm. Vienvalodība sabiedrības līmenī ir valstīs, kurās ir augstāks izglītības līmenis, kuras ir ekonomiski attīstītākas, politiski modernākas un stabilākas. Tātad ekonomiskais progress izteiktāks vērojams vienvalodīgās valstīs: vienas valodas lietojums padara vieglāku sazināšanās procesu, kas ir tik svarīgs ekonomiskajos sakaros. Latvijas sabiedrība ir tikai ceļā no divvalodības uz vienvalodību valsts līmenī – kad latviešu valoda lēni un sarežģīti kļūst par dominējošo valodu valstī arī faktiski, ne tikai juridiski.