20.jūlijā intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" bijušais aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, piesedzoties ar vārdā nenosauktām pārmaiņām sabiedrībā, kautri gludina ceļu varbūtējam "Vienotības" darbam koalīcijā ar "Saskaņas centru": "Ja runājam par Saskaņu, tagad mēs redzam arī viņiem daudzas pazīmes, kas liecina, ka arī viņi mainās un parādās rietumnieciskas ievirzes pazīmes. Taču spektrā līdz Saskaņai ir vesela virkne nacionālas ievirzes partiju, kuras no vērtību viedokļa ir daudz tuvākas mums."

Nedēļā, kad apritēja 70 gadi, kopš Tautas Saeima izziņoja padomju varas atjaunošanu PSRS karaspēka okupētajā Latvijā, plašsaziņas līdzekļos bija lasāmi zīmīgi izteikumi, kas liek nopietni vaicāt par Latvijas valsts turpmāko (ģeo)politisko un ekonomisko trajektorijas izmaiņām pēc Saeimas vēlēšanām un par šo izmaiņu cēloņiem.

Ņemot vērā, ka „Par labu Latviju” deputātu kandidātu saraksti vēl nav iesniegti, vēršos pie Gunta Ulmaņa ar lūgumu bijušam prezidentam atteikties no kandidēšanas.

Valsts prezidents Latvijā galvenokārt veic reprezentatīvu funkciju, viņš ir viens no centrāliem valsts simboliem. Tieši tālab ir tik būtiski, lai prezidents savās partejiskās simpātijās saglabātu neitralitāti un zināmā mērā arī tautu pārstāvoša tiesneša lomu. Valsts prezidents savu misiju turpina arī pēc prezidentūras beigām, viņa vārds ierakstīts Latvijas vēsturē, un tur tas saglabā simbolisku un ikdienišķām politiskām kaislībām pāri stāvošu vietu.

Nu kuram gan negribētos pamosties un pamanīt, ka pa nakti notikušas būtiskas pārmaiņas! Valsti vada godīgi valstsvīri, ekonomika plaukst, noziedznieki - aiz restēm.
Sasodīti maz ir to, kas apzinās, ka sociāliem procesiem, gluži kā kustībā esošiem fiziskiem ķermeņiem ir sava inerce, to, ka būtiskas pārmaiņas var notikt tikai ilgstoši uzkrājoties priekšnosacījumiem.

Nu jau aizvadīts 1. jūlijs - diena, kas šogad negaidīti izraisīja plašu rezonansi dēļ Ulda Freimaņa pieteiktā gājiena par godu Rīgas atbrīvošanai no boļševikiem 1941. gada 1. jūlijā. Tā kā šis notikums izraisīja arī plašas diskusijas nacionālistu vidē, tad centīšos īsumā izskaidrot to viedokli, kuru šī notikuma sakarā pauda partija "Visu Latvijai!" un Latviešu nacionālistu klubs - ka latviešu nacionālistiem nebūtu jāpiedalās šādā pasākumā.

Savu dzīvi mēs iekārtojam, izejot no tā, kāds ir mūsu skats uz pasauli. Un vēl tiešāk - izejot no priekšstata par savu vietu starp citiem cilvēkiem. Vispārpieņemtie un dominējošie pamatprincipi, pamatvērtējumi ir tie, kas nosaka, kas ir labs un uzteicams, kas - slikts un nepieņemams.
Problēma ir fundamentāla, jo atsevišķa cilvēka, tautas un arī cilvēces eksistence ir tieši atkarīga no tā, kādas atbildes tiks sniegtas uz jautājumiem par dzīves jēgu, jautājumiem par izpratni par vēlamāko attiecību veidu ar apkārtējiem, robežu un identitātes apziņu.

Vanagi un Dūjas ir Latvijas politikas zinātnē, šķiet, visai maz aplūkota parādība (atšķirībā no, piemēram, ASV, kur šī parādība arī ir visizteiktāk redzama politiskajā vidē), kas tomēr ir jāņem vērā, analizējot politisko vidi un tās dalībniekus. Neesmu politologs un nepretendēšu uz šī jautājuma zinātnisku apskatu, tomēr, ņemot vērā savu pieredzi un vēstures zināšanas, centīšos Jums īsumā izklāstīt minēto parādību.

"Latvijas Avīzes" lasītājiem ir jau zināms, ka deputāts Nikolajs Kabanovs mani iesūdzēja tiesā, ka es esot aizskāris viņa godu un cieņu, no Saeimas tribīnes sacīdams, ka Kabanovs ir atklāti naidīgs latviešu tautai un Latvijas valstij. Madonas rajona tiesnesis D. Kļaviņš 2009. gada 11. novembrī bez manas klātbūtnes (pārpratuma dēļ) tiesas sēdē nolēma, ka es esot godu un cieņu aizskāris. Izskatot apelācijas iesniegumu, Vidzemes apgabaltiesa nolēma, ka tā nav, kā arī nolēma piedzīt manā labā tiesas izdevumus no N. Kabanova. Apgabaltiesā es iesniedzu trīs Saeimas sēžu protokolus un 15 rakstus no preses izdevumiem latviešu valodā un tiesas sēdē citēju arī dažus izvilkumus no krievu valodas preses, kas, manuprāt, viņa naidu pierāda. Lūk, šo publikāciju un protokolu precīzs citējums.

Patīkami iepriecināja Vinetas Poriņas jaunākais raksts portālā Diena.lv –

ES šokā: pētījums atklāj latviski runājošo lingvistisko diskrimināciju.

http://www.diena.lv/lat/politics/viedokli/es-soka-petijums-latvija-atklaj-latviski-runajoso-lingvistisko-diskriminaciju Autoritatīvu zinātnisku pētījumu rezultāti vēlreiz apstiprina nacionālo pamatnostādņu pozitīvo un vitāli nepieciešamo pienesumu valsts izaugsmē -

Latvija - mūsu kopīgais mērķis.

Mēs visi, kuri sevī jūtam latviešus, apzināmies, ka mums nepieciešama Latvija. Taču katram šī izpratne par to, kas ir Latvija vairāk vai mazāk atšķiras. Lai veiksmīgāk ietu uz šo mērķi, uz mūsu Latviju, ir nepieciešams vienoties par to, ko mēs saprotam ar Latviju, kādu mēs to gribam redzēt. Ko mēs varam darīt, lai tuvotos mūsu mērķim.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) apmierinājusi Latvijas apelācijas sūdzību lietā par bijušā sarkano partizānu komandiera Vasilija Kononova notiesāšanu. Patīkami, ka civiliedzīvotāju nogalināšana atzīta par noziegumu arī Rietumeiropā, kas līdz šim pārāk mazu vērību piegriezusi Padomju armijas pastrādātajiem noziegumiem.

15. maijā partija «Visu Latvijai!» rīkos tradicionālo Vienības braucienu pa Latviju un vakara pasākumu pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa Rīgā. Vienības brauciena laikā automašīnas brauks kolonnā ar paceltiem Latvijas karogiem, tādā veidā atgādinot, ka uz latviešu nacionālo vienotību vērsts garīgs apvērsums ir vajadzīgs arī šodienas Latvijā. Savukārt septiņos vakarā Vienības brauciena dalībnieki un visi interesenti aicināti satikties pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa Rīgā, lai kopīgi iedegtu simtiem svecīšu, noliktu ziedus un vienotos kopīgās dziesmās.

23. aprīļa pievakarē Kongresu nama mazajā zālē notika Andreja Ņekrāsova un Olgas Konskajas dokumentālās filmas „Russian lessons" Latvijas pirmizrāde. Pirms filmas - režisora Andreja Ņekrāsova komentārs par filmu, pēc filmas pateicības un diskusijas ar auditoriju. Filma bija skatāma krievu valodā ar subtitriem angliski. Filma sākas kā abu tās veidotāju - Andreja un Olgas - ceļojums, kurā viņi, katrs no savas puses, ierodas Gruzijas - Krievijas konflikta zonā.

Katru dienu Latviešu nacionālistu kluba jaunieši veic daudz un dažādus darbus ne tikai savā labā. Viņi pašaizliedzīgi darbojas mūsu visu labā, labākas Latvijas labā. Šī būs neliela iepazīšanās ar LNK jauniešiem - Aleksi Ozoliņu (16) no Limbažiem, Matīsu Gricmani (18) no Talsiem un Sandiju Spingu (26) no Liepājas, kuru ikdienas dzīve jau cieši savijusies ar LNK darbību.

1899. gada 1. aprīlī pasaulē nāca vīrs, kura uzskati un darbība atstāja paliekošu iespaidu Latvijas vēsturē. Šo vīru vairāk pazīstam kā politiskās partijas «Pērkonkrusts» veidotāju un vadītāju. Retāk viņš zināms kā filozofijas zinātņu kandidāts un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Gustavs Celmiņš. Leitnants Gustavs Celmiņš Lāčplēša ordeni saņēma par veiksmīgu lielinieku uzbrukuma atsišanu 1919. gada 4. martā, dodot iespēju Oskara Kalpaka vadītajiem spēkiem sagatavoties cīņai.

Trīs jauki zēni Ansis, Basis, Casis gāja uz mērķi, bet nonāca krustcelēs.Ceļš sazarojās trijos ceļos - pa labi, taisni, pa kreisi.

Ansis domā, ka visgudrāk ir iet pa labi, sliktāk būtu iet taisni un vissliktāk būtu iet pa kreisi. Basis domā, ka visgudrāk ir iet pa kreisi, sliktāk būtu iet pa labi, bet visaplamāk ir iet taisni. Casis domā, ka visgudrāk ir iet taisni, sliktāk būtu iet pa kreisi, bet īsts neprāts ir iet pa labi.