Reaģējot uz Saskaņas centra līdera Jāņa Urbanoviča draudiem par „Biškeku” un aizvakar klajā nākušo Saskaņas centra aptauju, kuras jautājumi ir, maigi izsakoties, etnisko neiecietību veicinoši, partija „Visu Latvijai!” vakar nāca klajā ar aicinājumu Drošības policijai izmeklēt, vai šīs „Saskaņas centra” un tā amatpersonu darbības nav vērstas uz etnisku konfliktu izraisīšanu. Paziņojuma tekstu sastādīju es, ņemot par pamatu publiski presē izskanējušos faktus. „Visu Latvijai!” paziņojums tika publicēts partijas mājas lapā un vairākos interneta portālos. Tā kā portāla Diena.lv redakcija vairs neatbalsta partiju blogus, tad es šo „Visu Latvijai!” paziņojumu publicēju arī savā Diena.lv blogā.

Tā kā pēdējā laikā sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas par dubultās pilsonības piešķiršanu ārzemju latviešiem un šis jautājums varētu tikt skatīts arī rītdienas Ministru kabineta sēdē, Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valde uzsver, ka Nacionālā apvienība nepārprotami uzskata - Latvijas pilsonība pienākas ikvienam latvietim neatkarīgi no viņa mītnes zemes un tā, vai viņam ir, vai nav kādas citas valsts pilsonība.

2010. gada 14. jūlijā apvienības „Saskaņas centrs” vadītājs Jānis Urbanovičs intervijā laikrakstam „Телеграф” izteica prognozi, ka, ja pēc 10. Saeimas vēlēšanām „Saskaņas centram” netiks dota iespēja piedalīties valdības veidošanā, „būs Biškeka”. Jāpaskaidro, ka Biškeka ir Kirgizstānas galvaspilsēta un vēl ļoti nesen šajā valstī plosījās etniski-politiski konflikti, kuru laikā dzīvību zaudēja vairāki simti cilvēku un valsts bija uz pilsoņu kara sliekšņa. Arī šobrīd situācija Kirgizstānā ir ļoti nestabila.

Šobrīd droši zināms ir pirmais četrinieks katrā vēlēšanu apgabalā.

Rīga:

1. Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs (TB/LNNK)

2. «Visu Latvijai» (VL) valdes loceklis Einārs Cilinskis

14.07.2010. 10:01 Pēc Der Spiegel publikācijas, kurā teikts, ka Vācija ir ierosinājusi "kontrolējamā bankrota" plānu, kas attieksies uz valstīm ar lielu valsts parādu, eiro valūtas kurss šo nedēļu iesāka ar kritumu attiecībā pret ASV dolāru. Pēc Der Spiegel datiem, šis plāns investoriem, kuri ieguldījuši valsts parādzīmēs, var radīt nopietnus zaudējumus. Kontrolējamā bankrota plāns  ir daļa no Vācijas kancleres Angeles Merkeles (Angela Merkel) stratēģijas, lai izveidotu bankrota procedūru tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras vairs netiek galā ar saviem parādiem.

Eirozonas izjukšana 16 valstis apvienojošajam reģionam aiztaupītu gadiem ilgu ekonomikas stagnāciju, paaugstinot vājāko dalībvalstu konkurētspēju un Vācijas iekšējo pieprasījumu, kas veicinātu izaugsmi, norāda analītiķu grupa "Capital Economics".

Līdz šim salīdzinoši ieturētais eksprezidents, saņemot kustības Par labu Latviju stūres ratu, kļuvis ievērojami mutīgāks un nedabiski skarbs savos izteicienos (Ulmanis: Vienotība ir paplukusi vista) Iespējams, ka tā ir viņa jaunā funkcija apvienībā – būt par tādu kā gaili un apmētāt ar olām savus ideoloģiskos pretiniekus, kamēr galvenās figūras AŠ2 nogaida ierakumos.

Laiks rādīs, kādus augļus nesīs šī LPP stratēģija.

Ir tapusi jauna apvienība - partiju „Visu Latvijai!", „Tēvzemei un Brīvībai" un „Latvijas Nacionālās neatkarības kustība" apvienība, kuru ērtības labad turpmāk saukšu par Nacionālo apvienību (NA). Šķietami apvienošanās vilnis ir pāri un apvienībās jau iestājušās visas iespējamās partijas. Politiskajā arēnā savas vietas ieņēmuši pieci vērā ņemami politiskie spēki. Ja brīdi iepriekš tapušās apvienības šķita drīzāk formālas, tad Nacionālā apvienība tās apvienoto partiju biedriem acīmredzami nozīmē ko vairāk.

Latviešu nacionālā ideja, kas radīja priekšnosacījumus Latvijas valsts izveidei, par vienu no būtiskākajām atziņām uzskata tautas pašnoteikšanās, nacionālās neatkarības principu.

Vēsturiskā pieredze ir nostiprinājusi izpratni, ka ikvienas ārējās varas nostiprināšanās Latvijā ilgtermiņā ir bijusi pretrunā latviešu nacionālajām interesēm. Tādēļ arī divdesmitā gadsimtā notikušo okupāciju salīdzināšana, mēģinot kādu no tām pasludināt par labāku ir principiāli nepieņemama.

Jebkurai sevi cienošai tautai un valstij brīvība un neatkarība ir vienīgā pieņemamā un par labu atzīstamā dzīves kārtība.

Lai gan «Visu Latvijai!», tās aktīvo biedru jaunības dēļ, pamatoti tiek dēvēta par jaunu partiju, tomēr tās vēsture iesniedzas nu jau 10 gadus senā pagātnē. «Visu Latvijai!» vēsturē var iedalīt vairākus kvalitatīvi un kvantitatīvi atšķirīgus posmus – no izveidošanās 2000. gadā dažus gadus tā darbojās kā neformāla nacionāli noskaņotu latviešu jauniešu grupa, kas 2002. gada decembrī pārtapa par sabiedrisku organizāciju, bet 2006. gada janvārī jau par politisku partiju. Šobrīd, kad «Visu Latvijai!» veido kopīgu politisko apvienību ar vienu no senākajām Latvijas partijām, TB/LNNK, var izšķirt jau ceturto «Visu Latvijai!» attīstības posmu. «Visu Latvijai!» izveidošanā un attīstībā izšķiroša loma ir bijusi un vēl joprojām ir Raivim Dzintaram.

Vēl atceramies kā Šlesers kā lielu ieguldījumu ekonomikā pasniedza paša ielobētos ārvalstu lielveikalu tīklus Latvijā, tikmēr, laiku pa laikam, gana klusināti izskan vietējo ražotāju sūdzības par šo tīklu šantāžas tipa politiku. Mazumtirdzniecības tīkli faktiski diktē cenas un noteikumus ražotājiem.  Beidzot ir izskanējis arī kāds oficiālāks protests. Šoreiz - pret Lietuvā bāzēto IKI, tā īpašnieku Palink.

2010. gada 4.jūlijā (svētdiena) plkst. 12:00 Rīgas Latviešu biedrības nama (Rīgā, Merķeļa 13) Zelta zālē notiks partijas „Visu Latvijai!” ārkārtas kopsapulce, kurā tiks lemts jautājums par apvienības veidošanu kopā ar „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Dalībnieku reģistrācija no plkst. 11:00.

Plkst. 14:00 Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē notiks Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” - „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” dibināšanas kongress.

Bez gariem ievadiem rakstot, ticamākās no pēcvēlēšanu valdības koalīcijām ir šādas:

• Vienotība + VL/TB/LNNK + ZZS vai
• SC + PLL (Par labu Latviju) + ZZS

Ja runā par alternatīvām kombinācijām, tad tādas nešķiet īpaši reālas. Ir pilnīgi skaidrs, ka VL/TB/LNNK nekad neies valdībā ar SC, tāpat arī sadarbība ar PLL ir maz ticama. Vienotība savukārt visticamāk neiekļausies vienā valdībā ar PLL.

Viens no Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupas „Helsinki-86” biedriem Konstantīns Pupurs vakar, 7.jūnijā, uzrakstīja iesniegumu un tika uzņemts partijas „Visu Latvijai!” rindās. K. Pupurs bija pirmais latvietis, kas Padomju Savienības okupētajā Latvijā, 1988.gada 14. jūnijā, uzdrošinājās publiski pacelt sakanbaltsarkano karogu un iznest to cauri visai Rīgai no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu kapiem. Simboliski ar šo brīdi aizsākās latviešu trešā Atmoda.

Pēc daudzu latviešu patriotu aicinājuma partijas „Visu Latvijai!” valde pieņēmusi lēmumu sākt politisko organizāciju apvienības veidošanu ar Apvienību „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, lai abas partijas varētu kopīgiem spēkiem startēt gaidāmajās Saeimas vēlēšanās un iespējami sekmīgāk aizstāvēt latviešu nacionālās intereses.